Kāds misionārs novēroja kāda beduīna dīvaino izturēšanos. Tas arvien no jauna noliekas garšļaukus uz zemes un iespiež ausi tuksneša smiltīs.
Izbrīnījies misionārs viņam jautā:
“Ko tu tur īsti dari?”
beduīns atbild:
“Draugs, es klausos, kā raud tuksnesis: tas labprāt kļūtu par dārzu.”
