Hermanis Hese
|
Hermanis Hese par cilvēkiem
Par zinātāju es sevi nevaru dēvēt. Es biju meklētājs un vēl arvien tas esmu, taču es vairs nemeklēju uz zvaigznēm un grāmatās, es sāku sadzirdēt tās mācības, ko manī šalko asinis. Mans stāsts nav patīkams, tas nav salds un harmonisks kā izdomātie stāsti, tas garšo pēc nejēdzībām un apjukuma, pēc ārprāta un sapņa tāpat kā visu to cilvēku dzīve, kuri vairs negrib melot paši sev. |
|
Hermanis Hese par cilvēkiem
Ja mēs nebūtu vēl vairāk nekā vienreizēji cilvēki, ja katru no mums tiešām varētu pilnīgi iznīcināt ar šautenes lodi, tad vairs nebūtu jēgas stāstīt dzīvesstāstus. Taču katrs cilvēks ir ne tikai viņš pats, viņš ir arī tas vienreizējais, ļoti īpašais, katrā gadījumā svarīgais un vērā liekamais punkts, kurā krustojas pasaules parādības – šādi tikai vienu reizi un vairs nekad. |
|
Hermanis Hese par vērtībām
Vārdi nenāk par labu slepenajai jēgai, viss allaž kļūst mazliet citāds, tiklīdz ir izrunāts, kļūst mazliet viltots, mazliet muļķīgs – jā, un arī tas ir ļoti labi un man ļoti patīk, arī ar to es esmu ļoti vienisprātis, ka tas, kas vienam cilvēkam ir dārgums un gudrība, otram vienmēr izklausās kā muļķība. |
|
Hermanis Hese par dzīvi
Pats ar savu miesu, ar savu dvēseli es esmu uzzinājis, ka ļoti nepieciešams man bija grēks, man bija nepieciešama iekāre, dzīšanās pēc mantas, ārišķība, nepieciešams viskaunpilnākais izmisums, lai iemācītos nepretoties, lai iemācītos mīlēt pasauli, lai vairs nesalīdzinātu to ar kādu paša gribētu, paša iztēlotu pasauli, ar paša izdomātu pilnības veidu, bet gan atstātu to tādu, kāda tā ir, un mīlētu to, un ar prieku piederētu tai. |
|
Hermanis Hese par mērķi
Ja kāds meklē, tad viegli var gadīties, ka viņa acs redz vairs vienīgi to lietu, kuru viņš meklē, ka viņš vairs nespēj neko atrast, negrib neko ielaist sevī, jo domā tikai par meklējamo, jo viņam ir mērķis, jo viņš ir šī mērķa apsēsts. Meklēt nozīmē zināt mērķi. Bet atrast nozīmē būt brīvam, būt atvērtam, būt bez mērķa. |