Stāsts pārdomām

Stāsts pārdomām
February 17, 2013
Stāsts pārdomām
June 27, 2013

Es pieskatīju kādu 4,5 gadus vecu meitenīti šajā vasarā. Bija vasaras brīvlaiks un šis darbs likās ļoti piemērtots, lai nopelnītu nedaudz naudas. Mēs ar Megiju gājām pastaigā uz parku katru pēcpusdienu. Megijai patika šūpoties šūpolēs un šļūkt pa slidkalniņu. Šai meitenītei bija ļoti laba sirsniņa un viņa mani vienmēr pārsteidza ar to mīlestību, kas viņai bija pret citiem cilvēkiem. Es vienmēr domāju, kāpēc šī meitenīte ir savādāka kā citi bērni…

Tajā dienā parkā es šūpoju Megiju un dzirdēju kā bariņš ar bērniem skaļi smejas. Mēs palūkojāmies apkārt un tur bija bars ar bērniem sastājušies apkārt vienam no parka soliņiem. Megija vairs nevēlējās šūpoties, bet iet un apskatīties, kas tur notiek. Mēs tuvojāmies tai vietai un kāds zēns pienāca pie Megijas un sāka stāstīt: “Nāc ātrāk un apskaties uz to smieklīgo sievieti! Viņa ir netīra un smirdīga, un viņa vēl raud!”

Megija ignorēja mazo zēnu un tuvojās sievietei, kas sēdēja uz soliņa. Sieviete izskatījās apmēram 50 gadus veca – bet patiesībā viņa noteikti bija jaunāka. Šķita, ka dzīve ir bijusi ļoti barga pret viņu. Mazajam zēnam bija taisnība – viņa bija netīra un smirdīga.

Mana pirmā doma bija – paķert Megiju aiz rokas un dabūt viņu prom no tās vietas, bet, kad palūkojos uz Megiju, viņa jau sēdēja blakus šai sievietei un turēja viņas roku. Sieviete paskatījās uz Megiju un pasmaidīja. Tajā mirklī šī sieviete vairs nebija netīra un smirdīga, viņa bija skaista!!! Visi pārējie bērni beidzot aizgāja un Megija samīļoja sievieti un devās prom.

Ejot mājās Megija dungoja dziesmiņu un staigāja mazliet lēkājot. Tāda pati kā parasti, viņa bija laimīga. Es gaidīju, ka viņa kaut ko teiks par šo sievieti, bet viņa neko neteica. Beidzot, es vairs neizturēju, piegāju pie Megijas un jautāju: “Megij, kāpēc Tu tā izdarīji parkā?” Viņa atbildēja: “Ko izdarīju?” Es sacīju: “Kāpēc Tu piegāji pie šīs sievietes un turēji viņas roku, kamēr pārējie bērni smējās par šo sievieti un baidījās no viņas?”

Megija paskatījās uz mani un teica: “Jēzus nebūtu rīkojies kā pārējie bērni. Cilvēki smējās un nejauki izturējās pret Jēzu un, skat, ko Viņš izdarīja. Viņš nomira pie krusta par mums. Katru reizi, kad redzu šādu cilvēku, par kuru smejas, es vienmēr pieeju klāt un samīļoju viņu un pastāstu, ka Jēzus viņu mīl. Tas vienmēr liek viņiem justies labāk!”

Tā es tur stāvēju – 20 gadus veca studente, kurai vajadzētu būt gudrai… un tur bija šī 4,5 gadus vecā metenīte, kura zināja daudz vairāk par mani. Šī mazā 4,5 gadus vecā meitenīte man parādīja, kas ir īsta mīlestība.

Piesakies jaunumiem
Piesakies pozitīviem e-pastiem!
Pieteikties!

Pozitīvisma deva!

Saņem regulārus pozitīvus citātus no motivējošiem autoriem savā e-pastā.

Pievienojies!
close-link