Cik skaisti mākoņi pār jūru,
Es ilgi skatos.
Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdī,
Uz kūti ejot, kājas aun.
Cik skaisti mājokļi pār jūru,
Es smagu sirdi noskatos.
Kas man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.
Es zinu – savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru.
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaisti mākoņi pār jūru.
