Reiz mazs zēns ienāca virtuvē vakarā, kad māte gatavoja vakariņas, un pasniedza viņai papīru, uz kura bija kaut kas rakstīts. Pēc tam, kad māte noslaucīja savas rokas priekšautā, viņa šo papīru izlasīja. Lūk, kas tajā bija rakstīts:
Par zāles pļaušanu – 5.00 Ls
Par to, ka sakārtoju savu istabu šajā nedēļā – 1.00 Ls
Par iešanu uz veikalu tavā vietā – 0.50 Ls
Mazā brāļa pieskatīšana, kamēr tu biji veikalā – 0.25 Ls
Miskates iznešana – 1.00 Ls
Par to, ka dabūju labas atzīmes – 5.00 Ls
Par pagalma sakopšanu un lapu grābšanu – 2.00 Ls
Kopā parādā: 14.75 Ls
Māte skatījās uz viņu, stāvot virtuvē, un zēns varēja redzēt, kā atmiņas ceļo viņas prātā. Viņa paņēma pildspalvu, apgrieza papīru otrādi un, lūk, ko uzrakstīja:
Par deviņiem mēnešiem, kuros tevi iznēsāju, kamēr augi manā vēderā:
– Nav Jāmaksā;
Par visām naktīm, ko pavadīju nomodā ar tevi, lai tevi barotu, ārstētu un lūgtu par tevi:
– Nav Jāmaksā;
Par visām grūtībām un asarām, ko esi izraisījis šajos gados:
– Nav jāmaksā;
Par visām naktīm, kuras bija pildītas ar bailēm un raizēm, kas tuvojās:
– Nav jāmaksā;
Par rotaļlietām, drēbēm un pat par deguna noslaucīšanu:
– Nav jāmaksā;
Dēls, to visu saskaitot kopā, par manu mīlestību:
– Nav jāmaksā.
Kad dēls izlasīja visu, kas bija rakstīts uz papīra, lielas asaras parādījās viņa acīs, un viņš paskatījās taisni mātei acīs un teica:
„Mammu, es nudien tevi mīlu.” Un tad viņš paņēma pildspalvu un uzrakstīja lieliem burtiem: „SAMAKSĀTS PILNĪBĀ.”
Tu nekad nesapratīsi to, cik patiesi vērti ir tavi vecāki, kamēr pats nekļūsi par tādu.
Esi devējs, nevis prasītājs, it īpaši ar saviem vecākiem. Dzīvē ir daudz ko dot bez naudas.
