Vārdam “mīlestība” var būt divas, absolūti dažādas nozīmes. Ne tikai dažādas, bet, pat diametrāli pretējas. Viena – mīlestība kā savstarpējās attiecības, otra – mīlestība, kā stāvoklis.
Tajā brīdī, kad mīlestība ir stāsts par attiecībām, tā bieži kļūst par jūgu, jo ir gaidas un prasības, un cerību sabrukums, un centieni dominēt no abām pusēm. Un tā mīlestība pārvēršas cīņā par varu.
Bet mīlestība kā esības stāvoklis, ir pavisam cits vārds. Tas nozīmē to, ka tu vienkārši mīli, tu no tā neveido attiecības. tava mīlestība ir kā zieda aromāts. Tā neprasa no tevis, lai tu būtu kaut kas īpašs, lai uzvestos kaut kā īpaši. Zieds neko neprasa. Tas vienkārši smaržo, dalās. un tajā nav nekādas vēlmes saņemt nekādu apbalvojumu vai pateicību. Šī dalīšanas ar sevi arī ir dāvana.
