Vai zināji, ka Imants Ziedonis ir viens no visvairāk komponētajiem latviešu dzejniekiem? Tāpat viņš rakstījis scenāriju mākslas filmām, dokumentālajām un pat operai. Ikkatrs zina vismaz vienu Ziedoņa citātu. Tomēr, kuri tad ir tie nozīmīgākie literārie darbi Imanta Ziedoņa daiļradē?
Imants Ziedonis tūlītēju slavu ieguva 1965. gada izdotā dzejoļu krājuma ‘’Motocikls’’ dēļ, kurā dzejnieks pauž savas sajūtas par tā laika ierasto gaitu un aicina būt patstāvīgiem, iet savu ceļu un bezgalīgi attīstīt sevi. Pēc dzejas kompozīcijas ‘’Motocikls’’ režisors Pēteris Pētersons iestudēja izrādi Dailes teātrī. Kādā intervijā režisors, atceroties izrādes tapšanu, sacīja:
‘’Ziedonis atnāca uz vienu no pēdējiem mēģinājumiem – un saguma sēdeklī, jo arī bija pārsteigts. ‘’
Arī bērniem Imants Ziedonis ir devis ko īpašu. Kaut arī izdevums ir uzrakstīts literārā valodā, tas lasāms pavisam viegli. Šīs pasakas patiesībā ir domātas arī pieaugušajiem. Pa visam nesen tika izdotas pirmā pasaku grāmata arī angļu valodā. Šī grāmata ir īpaši nozīmīga tieši Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējiem un studentiem, jo tiem ir bijusi iespēja piedalīties pirmās grāmatas ilustrācijas tapšanā un dot savu pievienoto vērtību.
Šīs pasakas nav iespējams vienkārši lasīt. Tām ir jādzīvo līdzi. Imanta Ziedoņa pasaku pasaulē pieņemtie uzskati neeksistē, tā ir brīva un šķietami nepareiza.Kopā ar pasaku tēliem saprast, cik svarīga ir pelēkā krāsa, cik ļoti tā visu patiesībā padara krāsainu, satikt Zilo Cerību zirgu un vienkārši ļauties neparastajam, piedzīvot krāsainus brīnumus. Lūk, tā ir grāmatu lasīšana!
Nedrīkst aizmirst arī par ‘’Taureņu uzbrukumu’’, kas ir viens no trīs Imanta Ziedoņa dzejas krājumiem, kuri iekļauti Latvijas kultūras kanonā. Krājums tapis 1988. gadā, laikā, kad Imants Ziedonis vairāk tiecās pēc garīguma, dvēseliskuma, apskaidrības sevī. Tas arī krājuma galvenais motīvs, doma – ilgas pēc garīgā.
Trauslainā taureņa tēls, kas ir kā simbols dvēseliskumam. Dzejoļu krājums attēlo indivīda iekšējās sajūtas, kad to nomāc psiholoģiska cīņa ar sevi un tieksme pēc garīgās stabilitātes.
‘’Taureņu uzbrukums man aizsākās, ejot arvien dziļāk iekšā zinībās par pasauli, laiku un telpu. Uznāca bijība pret Vareno Neaptveramo. Tāpēc virsrakstā parādījās vārds “uzbrukums”. Kaut kas, kas apdraud tavu stabilitāti. Blakus mirkļa izgaismošanās burvībai vienmēr uzradās bailes no dvēseles atvērtības, no taureņu brīvības un nenoteiktības.”
Imanta Ziedoņa biogrāfija ir pārpildīta ar literārajiem darbiem, bet bez tiem jāatceras arī viņa sociāli aktīvā dzīve. Viņs, būdams Latvijas Kultūra fonda priekšsēdētājs, (no 1987. līdz 1992. gada) dibināja Spīdolas dienu un Spīdolas stipendiju, kā arī, būdams liels dabas un Latvijas mīlētājs, Ziedonis dibināja Daugavas krastu sakopšanas programmu. Kopā ar Ēriku Hānbergu un Aivaru Berķi 90. gados organizēja konkursu par Latvijas sakoptāko lauku sētu.
Sava mūža laikā viņš ir saņēmis apbalvojumus LPSR Valsts prēmiju 1967. un 1987. gadā, Triju Zvaigžņu ordeni 1995. un 2000. gadā, kā arī LZA Raiņa balvu 2001. gadā.
Imanta Ziedoņa dzeja un viņa personība ir devusi iedvesmu daudziem. Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis 2010. gadā iestudēja izrādi ‘’Ziedonis un Visums’’, par kuru saņēma Spēlmaņu nakts 2009./2010. sezonas balvu, kā arī apbalvojumu Gada latviešu autora iestudējums. Kā pats Imants Ziedonis ir teicis:
‘’Tas ir ļoti svarīgi – laiku pa laikam
Kļūt mazam, lai augtu liels.’’
