Man šķiet, ka cilvēce ir ne mazumu zaudējusi tāpēc, ka politika vienmēr bijusi vīriešu darbības lauks, Varbūt tādēļ vēsture veidojas kā karu, lielu kauju, iekarotu tautu posta un revolūciju virkne. Daudziem patīk atsaukties uz sieviešu emocionalitāti kā uz īpašību, kas nav savienojama ar politiku. Bet man šķiet, ka tieši sievietes var ienest politikā vairāk cilvēcības, ne tikai prātu, ber arī sirdi – mums taču vairāk ir raksturīga žēlsirdība, atbildība par cilvēka saglabāšanu un tās vērtības izpratne. Lai gan – sabiedriskā darbība neatbrīvo sievieti no daudzām ikdienišķām ģimenes rūpēm…
