Apkārt
murd iela kā zivjupils tīkls
Okeāna bangās.
Cilvēki desmiti, simti un tūkstoši
Nāk pretī, iet garām,
Nāk pretī, iet garām.
Atskan kāds sveiciens,
Pazib kāds smaids.
Bet no manis ne soli neatiet
Vientulība, vientulība,
Kura iznāca pa durvīm,
Aiz kurām nozuda cilvēks.
Ja tu zinātu, cik vientulība auksta,
Tu atvērtu man savas durvis
Un uzvārītu man karstu aveņu tēju.
