(..) šie jaunie ir savu ģimeņu, savu tēvu un māšu un visa mūsu pārāk atbrīvotā dzīves veida upuri. Vairumā viņu savā jaunajā mūžā nav pavadījuši pat vienu dienu fiziska darba piepūlē. Bērnībā un pieaugot viņi ir redzējuši, ka galvenie centieni un ideāli viņu mājās bijusi nauda un tās pelnīšanas kāre: vairāk, vairāk un vairāk! Savā veidā viņi izjūt, ka viņos kā cilvēkos kaut kā svarīga trūkst. Tas sāp, rada skaudību, naidu, mudina instinktu sist, demolēt, iznīcināt. Un skaļi bļaut: sabiedrība, visa Amerika, tās vēsture un šodiena vainīga!
