Bet es neesmu dzīvnieks un mirklis nav manas mājas, mirklis nav mana ieejas biļete laimē. Esmu nākotne, trausla kā ledus mirkli pirms iziešanas uz jūru, esmu pagātne, ciešanu smagais miltumaiss likteņa plecos. Esmu nākotnes un pagātnes vienlaidus projekcija uz balta, nekustīga audekla. Še vietas vienmēr pietiek vien nebeidzamajām ilgām. Bet laime ir tikai zibšņi, sīki sprakšķi starp kustīgajiem attēliem uz nekustīgā audekla.
