Visu dzīves pieredzi dod pretstati, jo viss notiek caur tiem: gaisma un tumsa, bauda un sāpes, dzimšana un nāve, karsts un auksts. Turība pastāv, jo ir nabadzība, prieks pastāv, jo ir bēdas un mīlestība pastāv, jo ir mīlestības pretstats. Kamēr nepazīsim abus, viens ir nenozīmīgs un to nevar pieredzēt. Prātu veido pretējas enerģijas. Mūsos ir gan dievišķais, gan velniškais, gan grēcinieks, gan svētais. Mums katram ir sava ēna. Un, kad šī ēna mūs apmierina, tad mēs kļūstam pilnīgi. Tad mēs nemeklējam atzinīgu novērtējumu: “Ko citi domā par mani? Vai cilvēkiem patīku vai nepatīku?”
