(..) mani vienmēr ir uzrunājis cilvēka skaistums. Skaisti cilvēki. Šajā gadījumā skaistas meitenes. Skaistas sejas. Es vienmēr esmu bijis par to pārsteigts, bet man jāatzīst, ka ka tas ir gandrīz vai vienīgais tāds valdzinājums, kas mani pa īstam spēj saistīt. Skaistums. Vienalga, sievietes vai meitenes, lietu vai attiecību skaistums, vienalga. Skaistums ir tāda lieta, ko tu pieņem bez argumentiem. Vienkārši pieņem. Ja ir kaut kas problemātisks, mēs varam diskutēt – tas ir tā vai tā; vai nu Visums ir bezgalīgs vai nav bezgalīgs, bet skaistums ir lieta, parādība, ko mēs faktiski nevaram nodefinēt, tas ir kaut kas tāds, kam cilvēks piekrīt uzreiz…
