Pie klauna nācāt izklaidi meklēt,
Smieties un jautrību sirdī sev gūt.
Nespējot saprast, ka smejat par sevi,
Jo klaunam zem maskas tāpat kā jums sāp.
Zem klauna ārēji smieklīgās sejas
Slēpjas dziļa un jūtīga sirds.
Nespēj slēpt grimms tās skumjas acīs,
Ko saskatīt nespējat smejoties jūs.
Jūs smejat par klaunu, kurš par jums raud,
Jo redz, ka smejieties paši par sevi.
Cenšoties aizbēgt no problēmām, skumjām,
Kas sirdī tāpat kā klaunam jums sāp.
Klauns nomazgā grimmu, spogulī veras,
Acīs dziļš nogurums, skumjas un spīts.
To nesaprast jums, par klaunu kas smejas,
Jo sevi vēl saprast nespējat jūs.
