TikaiNesakiNevienam.lv


Pērļu zvejnieks (grāmata)




Jānis Poruks par mīlestību un laimi

Mēs, cilvēki, esam neapmierinājami; mums nav nekad diezgan. Ja mīlestība mūs acumirklī aplaimo, tad mēs vēlējamies mūžīgi mīlēt… Un kas mums liedz mūžīgi mīlēt? Neviens cits kā mēs paši! Paši nezinām, ko gribam. Manim ir par daudz laimes bijis, un tomēr esmu vairāk nelaimīgs kā laimīgs. Nav diezgan! Un šo nepateicību es turu par vislielāko noziegumu…



Jānis Poruks par draugiem

Meklē draugus! Ja viņus neatrodi dzīvē gluži tik ideālus kā dzejā, tad tomēr pasaulē ir draugi, kuru sirdis ir pērles. Zvejo šīs pērles! Krāj viņas vienu pie otras, un tu reiz sapratīsi, cik liels un brīnišķīgs ir cilvēks, cik neizsmeļams esi tu pats, cik dziļi un neizsmeļami ir tavi līdzcilvēki!



Jānis Poruks par mīlestību

Ko mīlestība grib, to zin tik viņa viena. Viņa mūs vārdzina, vārdzina mūžīgi! Mīlestība ir priecādamies sāpes, saldas sāpes, bet es viņas cienu un turu augsti, sevišķi tāpēc, ka viņas uzticīgas līdz kapa malai. Visi citi prieki un sāpes mainās, aug un nīkst, mīlestība nekad!



Jānis Poruks par dzīvi

Kad ziedoņa saule atspīd, kad mīlestība tiklab cilvēku sirdīs, kā arī zilajā debesī ar neizsakāmu prieku līksmo, tad nav laika jautāt un prātot, kāpēc mēs esam jeb kāpēc saule ir. Viss, kam dvēsele, gavilē līdz ar to, kas tik brīnišķi jauki nācis mūs apciemot…



Jānis Poruks par cilvēku un dabiskumu

Kad cilvēks paliek dabisks, tad viņš arvien kaut kam vēl der, ja arī viņa spēki citādi vāji.