TikaiNesakiNevienam.lv


Ilze Indrāne

Undīna Jātniece



Ilze Indrāne par cilvēkiem

Cilvēkam vienīgi cilvēks ir vajadzīgs. Kails līdz patiesīgumam. Kails līdz siltumam. Cilvēks sev pasauli uzcels uz ledus gabala, uz kaila, karsta akmens. Mājas. Dārzi. Lopi. Drupas. Pelni. Kam tas viss, ja cilvēkam vienīgi cilvēks vajadzīgs?



Ilze Indrāne par cilvēku un laimi

Cilvēkam būt – tās ir arī sāpes, tālas, nepārpeldamas skumjas kā saulrieti, tas ir arī – iesēta sēkla un nesagaidīts asns. Iegūšanas laimi pārdzīvo vanags un zaķis – naktī slepus apgrauztas ābeles tīksmi uz spalvainām lūpām juzdams, bet atteikšanās laimi – vienīgi cilvēks.



Ilze Indrāne par dzīvi un vēlmēm

Vai dzīve ir skriešana pa apli vienas ķēdes garumā? Un, ja tā, kādēļ tad cilvēka ilgas un vēlmes, jūtas un saprāts iet pāri šai robežai vienas ķēdes garumā?



Ilze Indrāne par jūtām

Vai tikai cilvēkiem lemta tā laime – sāpes ar asarām baltas skalot? Varbūt arī zirgi raud, tā – galvas cits citam uz pleca uzlikuši? Vai varbūt tā ir vasaras migla, kas rit pār viņu spožajiem kakliem kā siltas lāses?



Ilze Indrāne par dzīvi

Tā kā krāšņie saules rieti dzīve jāizcieš.