Dzejoļu krājumā „Dzeltu laiks” autore turpina aprakstīt darba ’’Gadu gredzeni’’ aprakstītās tēmas, taču šajā krājumā tas tiek darīts izteiksmīgāk. Cilvēks pret varas spēku tiek atspoguļots kā zieds, kurš saduras ar cirvi, – pāri paliek tikai saknes. Poētiski apraksītas dažādas tā laika problēmas un cilvēku jūtas. Krājumā tiek iekļauti latviešu folkloras simboli, aprakstītas četras stihijas – ūdens, uguns, zeme, gaiss, kā arī, lai izteiktos, tiek izmantots gars, kurš kļūst mēms, ar to apzīmējot tautu, kuras spēki ir izsīkuši. Autore meklē un mēģina aprakstīt tautas mēmuma iemeslus, savā veidā kļūstot par tautas balsi.
Viens no autores atpazīstamākajiem darbiem ir triloģija ’’Bille’’. Triloģijas pirmā daļa iznākusi 1992. gadā ASV un 1995. gadā Latvijā, otrā daļa „Bille un karš” 1996. gadā un trešā daļa „Billes skaistā jaunība” – 1999. gadā. Šajā triloģijā tiek atspoguļotas bērnības atmiņas un galvenie notikumi, un daiļrades galvenā varone ir Gūtmaņu Sibilla. Vēstījums tiek veidots trešajā personā, it kā no aculiecinieka skatu punkta. Triloģija aptver Grīziņkalna strādnieku ģimenes dzīvi īres namā, ejot cauri dažādiem laikiem. Šis darbs parāda dažādus cilvēku tipus, kā tie pieaug un, kādas dzīves izvēles veic atkarībā no sevis nospraustajām vērtībām. Parādīts, ka cilvēki var gan meklēt loģiku un savu labumu visā, gan nesavtīgi palīdzēt citiem, bez materiālas atlīdzības. Darbā ’’Bille’’ iekļauti 75 atsevišķi stāsti par dzīvi 30. gadu beigās un 40. gados, kuri sakārtoti hronoloģiskā secībā. Šī triloģija tika atzinīgi novērtēta un 1995., 1996., 2000. gadā autore nominēta Nobela prēmijai. Par šo darbu saņēmusi arī citus apbalvojumus, tajā skaitā Kārļa Goppera fonda balvu un Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu. Šī triloģija tika iekļauta LTV raidījuma „Lielā lasīšana” veidotajā latviešu iemīļotāko grāmatu sarakstā, kā arī tā ir iekļauta skolnieku obligātās literatūras sarakstā. 2009. gadā pēc šī darba motīviem veidota Latvijas Nacionālā teātra izrāde „Bille”.