TikaiNesakiNevienam.lv


Zilie kalni (grāmata)




Jānis Klīdzējs par cilvēku, reliģiju un dzīves jēgu

Būt reliģiozam nenozīmē tikai piederību pie kādas konfesijas un iešanu kādā baznīcā, vai arī kādu lūgšanu un rituālu atkārtošanu un kādu simbolu godināšanu. Daudziem piederība pie kādas baznīcas palikusi tikai par sabiedrības acīs atzītas tradīcijas turpināšanu ar mehāniskām izdarībām, bez kādiem tālākiem jautājumiem. Visi kaut ko tādu dara, tad nu, lai izskatītos labi un pieklājīgi, arī viņš dara to pašu. Būt reliģiozam dziļākā un īstākā nozīmē ir vaicāt un mēģināt atbildēt uz jautājumiem par savas eksistences jēgu un nozīmi. Vaicāt un censties atrast atbildes arī tad, kad šīs atbildes sit, plēš cilvēku sāpīgos gabalos. Šī meklēšana reizēm var būt sāpīga, tirdīga un bezcerīga. Bet tā dod apziņu, ka tu gribi un turpini būt cilvēks… ka tev gribas kādas jaunas, cerīgākas gaismas pasaulē un dienās, kur atbilžu reizēm tik maz.



Jānis Klīdzējs par cilvēku, zinātni un reliģiju

Zinātne un baznīca pastāv un var pastāvēt tikai cilvēkā. Bez cilvēka to nav. Cilvēks var tās atjaunot un veidot ar jaunu garu.



Jānis Klīdzējs par cilvēku un vientulību

Tev ir bail tikai no sevis paša. Tas tāpēc, ka tu nekā nezini par sevi. Nekad savā mūžā tu vēl nebiji īsti ieskatījies sevī pašā. Tu pēkšņi esi vientulīgs un meklē otru. Pavadoni. Draugu. Sarunu biedru. Balsi. Un atbalsi. Bet kā ir ar tiem, kas atraduši šo Otru, šo Draugu, šo Sarunu biedru, kas nemaz nav dzīva persona, cilvēks, vīrietis vai sieviete. Un tiem neesot bailes ne no kā. Tiem esot liela drosme dzīvot un dzīvē atrast jaunus, vēl neredzētus debesskrāpjus. Tas ir, nevis dzīvē, apkārtnē, bet sevī pašā.