TikaiNesakiNevienam.lv


Rietumu frontē bez pārmaiņām (grāmata)




Ērihs Marija Remarks par šausmām

Pieradums palīdz šķietami tik ātri visu aizmirst. Aizvakar mēs vēl bijām ugunsjoslā, šodien jau dzenam velnu un blandāmies apkārt, rīt atkal līdīsim ierakumos. Bet patiesībā nekas nav aizmirsts. Tik ilgi, kamēr mēs karojam, frontē aizvadītās dienas, līdzko tās pagājušas, nogrimst zemapziņā kā akmens, – tās ir par smagu, lai tūlīt par tām spētu domāt. Ja mēs to darītu, mums būtu beigas; tik daudz arī man ir izdevies apjēgt: šausmas var paciest, ja, gari neprātojot, pakļaujas tām, bet tās nokauj, līdzko par tām lauza galvu.



Ērihs Marija Remarks par dzīvi un skolu
  • Kā ir pareizi: mēs, vācieši, bīstamies vienīgi dieva, vai: mēs, vāci, … ? – pratinu pārējos es.
  • Cik iedzīvotāju ir Melburnā? – atbildes vietā vidžina Millers.
  • Kā jūs dzīvosiet, nezinādami tik svarīgas lietas? – es sašutis jautāju Albertam.
  • Sakiet, kas ir kohēzija? – cērt pretī Alberts.
    No visa tā bleķa mums nekas liels nav palicis atmiņā. Tas nekur arī nav bijis lietā liekams. Bet neviens skolā mūs neiedīdīja, kā aizsmēķēt lietū un vējā, kā iekurt uguni, ja malka ir slapja, nepamācīja, ka durklis jāietriec pretiniekam vēderā, nevis ribās, jo tur tas var iestrēgt.


Ērihs Marija Remarks par varu

Redzi, ja tu pieradināsi suni rīt kartupeļus un pēc tam noliksi tam priekšā gaļu, tas tik un tā grābs ciet gaļu, tāpēc ka tāda ir suņa daba. Un, ja tu dosi cilvēkam kaut drusciņ varas, ar viņu būs tāpat, viņš grābs to ciet. Tas ir dabiski, jo cilvēks ir un paliek divkājains lopiņš, un tas mazumiņš godprātības arī viņam klāj tikai virspusi – kā maizes šķēli klāj plāna tauku kārtiņa.



Ērihs Marija Remarks par šausmām

Pieradums palīdz šķietami tik ātri visu aizmirst. Aizvakar mēs vēl bijām ugunsjoslā, šodien jau dzenam velnu un blandāmies apkārt, rīt atkal līdīsim ierakumos. Bet patiesībā nekas nav aizmirsts. Tik ilgi, kamēr mēs karojam, frontē aizvadītās dienas, līdzko tās pagājušas, nogrimst zemapziņā kā akmens, – tās ir par smagu, lai tūlīt par tām spētu domāt. Ja mēs to darītu, mums būtu beigas; tik daudz arī man ir izdevies apjēgt: šausmas var paciest, ja, gari neprātojot, pakļaujas tām, bet tās nokauj, līdzko par tām lauza galvu.



Ērihs Marija Remarks par dzīvi un skolu

Kā ir pareizi: mēs, vācieši, bīstamies vienīgi dieva, vai: mēs, vāci, … ? – pratinu pārējos es.
– Cik iedzīvotāju ir Melburnā? – atbildes vietā vidžina Millers.
– Kā jūs dzīvosiet, nezinādami tik svarīgas lietas? – es sašutis jautāju Albertam.
– Sakiet, kas ir kohēzija? – cērt pretī Alberts.

No visa tā bleķa mums nekas liels nav palicis atmiņā. Tas nekur arī nav bijis lietā liekams. Bet neviens skolā mūs neiedīdīja, kā aizsmēķēt lietū un vējā, kā iekurt uguni, ja malka ir slapja, nepamācīja, ka durklis jāietriec pretiniekam vēderā, nevis ribās, jo tur tas var iestrēgt.