Paulu Koelju par mīlestību
Pilnībā atdoties mīlestībai, dievišķai vai cilvēciskai, nozīmē atteikties no visa – arī no savas labklājības vai mūsu spējas pieņemt...
Pilnībā atdoties mīlestībai, dievišķai vai cilvēciskai, nozīmē atteikties no visa – arī no savas labklājības vai mūsu spējas pieņemt...
Diplomi ir gandrīz visiem manu vecāku draugiem un viņu bērniem. Bet tas nenozīmē, ka viņi strādā savā profesijā. Gluži otrādi, viņi i...
Kad liktenis izrāda vislielāko labvēlību, vienmēr atradīsies kāda aka, kurā var noslīkt mūsu sapņi....
Fiziskā un garīgā pasaule ir viens un tas pats. Ik puteklī ir dievišķa dzirksts, bet tas mums netraucē ar slapju lupatu noslaucīt putekļus...
Rituāli izzuduši. Mēs vairs neprotam ikdienišķas darbības pārvērst svētās izpausmēs. Mēs gatavojam ēst un sūdzamies, ka tā ir velta ...
Neviens nevienu nevada un nevirza. Jebkurās attiecībās abi cilvēki zina, ko dara; arī tad, ja kāds no tiem vēlāk sūdzas, ka to izmantojuši....
Ja vien ir kāds mierinājums, zaudējot cilvēku, kuru ļoti mīlam, tad tā ir cerība, vienmēr nepieciešama cerība, ka notikušais ir uz labu....
Neviens neiededz gaismekli, lai paslēptu to aiz durvīm, gaismas uzdevums – nest vēl vairāk gaismas, atvērt cilvēkiem acis, parādīt apkārt...