TikaiNesakiNevienam.lv


Paulu Koelju

Paulo Coelho



Paulu Koelju par apskāvienu

Šodien es vēlos tikai apskāvienu. Šī kustība ir tikpat sena kā cilvēce, un tā izsaka daudz vairāk nekā divu augumu saskarsme. Apskāviens it kā saka: Tavā klātbūtnē es jūtos droši, un man nav bail, es varu atslābināties un justies kā mājās, es esmu aizsargāts un saprasts.



Paulu Koelju par dzīvi

Es atvēru kādu grāmatu un lasīju:

Laiks piedzimt un laiks mirt,
laiks dēstīt un laiks izraut dēstu,
laiks nogalināt un laiks dziedēt,
laiks sagraut putekļos un laiks celt no jauna,
laiks raudāt un laiks smieties,
laiks vaidēt un laiks dejot,
laiks sviest akmeņus un laiks savākt akmeņus,
laiks apskaut un laiks šķirties,
laiks meklēt un laiks zaudēt,
laiks sargāt un laiks dzīt prom,
laiks saraut gabalos un laiks sašūt,
laiks klusēt un laiks runāt,
laiks mīlēt un laiks ienīst,
laiks karam un laiks mieram.

Tas skanēja kā atvadu sveiciens. Bet tas bija skaistākais atvadu sveiciens manā mūžā.



Paulu Koelju par ciešanām

Vai tu kādreiz esi skatījusies raidījumus, kuros cilvēki visas pasaules priekšā apspriež savas personiskās problēmas? Vai tu esi stāvējusi pie avīžu kioska un palasījusi virsrakstus? Cilvēki tīksminās par ciešanām un sāpēm. Šāds skatījums uz pasauli ir sadistisks, un mazohistisks ir secinājums, ka mums nekas par to nav jāzina, lai varētu dzīvot laimīgi. Tajā pašā laikā mēs skatāmies citu cilvēku traģēdijas un pat jūtam tiem līdzi. (…) Tāda ir cilvēka daba. Kopš mūs izraidīja no paradīzes, mēs vai nu ciešam, vai liekam ciest, vai arī vērojam citu cilvēku ciešanas. Tur nekā nevar darīt.



Paulu Koelju par ciešanām

Vai tu kādreiz esi skatījusies raidījumus, kuros cilvēki visas pasaules priekšā apspriež savas personiskās problēmas? Vai tu esi stāvējusi pie avīžu kioska un palasījusi virsrakstus? Cilvēki tīksminās par ciešanām un sāpēm. Šāds skatījums uz pasauli ir sadistisks, un mazohistisks ir secinājums, ka mums nekas par to nav jāzina, lai varētu dzīvot laimīgi. Tajā pašā laikā mēs skatāmies citu cilvēku traģēdijas un pat jūtam tiem līdzi. (…) Tāda ir cilvēka daba. Kopš mūs izraidīja no paradīzes, mēs vai nu ciešam, vai liekam ciest, vai arī vērojam citu cilvēku ciešanas. Tur nekā nevar darīt.



Paulu Koelju par dzīvi un ciešanām

Lai piedzīvotu ciešanas, nav jāspēlē teātris, dzīve pati piedāvā gana daudz iespēju.