TikaiNesakiNevienam.lv


Nožēlojamie (grāmata)




Viktors Igo par kļūdām

Lielas muļķības bieži rodas tāpat, kā veidojas resnas virves, kurās savīti daudzi tievi pavedieni. Sadaliet tauvu pavedienu pa pavedienam, aplūkojiet atsevišķi visus sīkos, noteicošos cēloņus, un jūs atzīsiet, ka tie visi ir niecīgi, un izsauksieties: „Tik vien!” Savijiet, sagrieziet tos kopā – un radīsies kaut kas milzīgs.



Viktors Igo par iedomām

Ir brīži, kad nejauki minējumi ielenc mūs kā trakojošs raganu bars un ar varu ielaužas mūsu smadzenēs. Kad ir runa par cilvēkiem, ko mēs mīlam, mūsu piesardzība izdomā visneprātīgākās briesmas.



Viktors Igo par dzimteni

Kamēr staigājam pa mūsu dzimto zemi, mēs domājam, ka šīs ielas mums vienaldzīgas, ka šie logi, jumti un durvis mums neko nenozīmē, ka šie mūri mums ir sveši, ka šie koki ir gluži parasti koki, ka šīs mājas, kurās mēs neieejam, mums nav vajadzīgas, ka šis bruģis, pa kuru soļojam, ir tikai akmeņi. Vēlāk, kad tur vairs neesam, mēs apjaušam, ka šīs ielas mums ir dārgas, ka mums trūkst šo jumtu, šo logu un durvju, ka šie mūri mums ir nepieciešami, ka šos kokus esam iemīļojuši, ka šīs mājas, kurās neiegājām, domās esam apmeklējuši ik dienas, un ka šais bruģakmeņos ir palikusi daļa no mums pašiem, no mūsu sirds un asinīm.



Viktors Igo par pārbaudījumiem

Nežēlīgiem likteņa triecieniem piemīt tā īpatnība, ka, lai cik pilnīgi vai rūdīti mēs esam, tie izvilina no mūsu dziļākās būtības un piespiež atklāties cilvēciskajai dabai.



Viktors Igo par dvēseli

Mēdz būt, ka mūs pārņem liels satraukums; viss mūsos runā, izņemot muti. Dvēseles realitātes, kaut gan nav redzamas un taustāmas, tāpēc nav mazāk reālas.