Melnais obelisks (grāmata)
|
Ērihs Marija Remarks par nāvi
Tu neesi noslīkusi, to es piepeši apzinos. Tu neesi ne bojā gājusi, ne mirusi! Tu tikai esi attālinājusies, aizlidojusi, tomēr ne gluži tā: tu pēkšņi esi kļuvusi neredzama kā senie dievi, ir mainījies viļņu garums, tu vēl esi te, bet vairs neesi aizsniedzama, tu vienmēr būsi te un neiesi bojā, viss vienmēr pastāv, nekas neizzūd, tikai to aizsedz skatienam gaisma un ēnas, tā pastāv vienmēr – pirmsdzimšanas un pēcnāves seja, tikai reizēm tā ielūkojas tajā, ko mēs saucam par dzīvi, apžilbina mūs uz mirkli, un pēc tam mēs nekad vairs neesam pilnīgi tie paši! |
|
Ērihs Marija Remarks par ciešanām un Dievu
Kurš soda Dievu par to, ka viņš liek mums ciest? Šeit, pie cilvēkiem, tāds, kas to dara, nonāk cietumā vai tiek pakārts. Kurš pakārs Dievu? |
|
Ērihs Marija Remarks par piedošanu
Patiesi piedot nozīmē – pieņemt otru tādu, kāds viņš ir, nevis prasīt grēku nožēlošanu, kalpošanu un pakļaušanos. |