Mārtiņš Freimanis par dzīvi
Daudzi ienāk tavā dzīvē tikai tāpēc, lai pagrieztu stūri pa labi, pa kreisi, bet tikai paša ziņā ir, kā to kuģi vadīt tālāk....
Daudzi ienāk tavā dzīvē tikai tāpēc, lai pagrieztu stūri pa labi, pa kreisi, bet tikai paša ziņā ir, kā to kuģi vadīt tālāk....
Salauztu sirdi, gluži kā sagrieztu apelsīnu, atpakaļ nesalīmēsi, to sataisa kokteiļos un izdzer svaigu....
Dzīve ir kā tāda normāla kalnu upe, vienkārši ieliec savu laiviņu un brauc – bez airiem....
Pēkšņi klusums, pazūd mulsums, kāds ir iemīlējies....
Tu saki man – laiks ir nežēlīgs draugs – , tas paņem pie rokas un skrien....
Tu no manis nozodz visu – manus rītus, manas dienas – visu, visu.. Un pat savu apmātību tu tomēr sauc par mīlestību....
Varbūt vēlāk tev būs tomēr žēl pazust starp šaubām, jo sirdij tomēr klusēt nepavēl....
Tavs atspulgs palicis vēl vientuļāks, jo neprātīgs ir viss. Caur smaidu mākslīgo tu sev tik samelo....
Un tie brīnās kā brīnās, ka cilvēks neapzinās, ja iekrīt sirds iekrīt, tā aizklīst dimensijās....
