TikaiNesakiNevienam.lv


Jaunieši (grāmata)




Jānis Klīdzējs par dzīvi un pieredzi

Dzīves redzējumu mums nedos ne jūsma, ne fantāzijas, ne teoretizējumi, bet gan tikai pati brišana pa šo dzīvi. Tikai tā mēs varat atrast, kā ir par daudz šai dzīvei, kā viņai trūkst, par ko šie ļaudis smej un par ko viņi raud. To saprazdami, mēs varēsim būt arī šīs dzīves cēlēji.



Jānis Klīdzējs par cilvēku un dzīvi

Bet, nudien, tu vēl šodien nezini, vai tu esi puika, vai pieaudzis vīrs, lai gan tu jau drīz taisies beigt augstskolu… Jā, jā – dažkārt tu sajūties vecs un smags kā pieminekļa akmens, kas redzējis tik daudz dzīves nākam un aizejam, bet dažkārt tu esi taču puika ar simts nebēdnībām un trakām fantāzijām un tad tev ir tā, it kā visai pasaulei vajadzētu parādīt mēli.



Jānis Klīdzējs par dzīvi un steigu

Kur tu lēnām aizbridīsi pa dzīvi, bridēj? Visu valda drausmīgs skrējiens. Kā paspēt atklāt to, kas paliek zem šī skrējiena drupām?



Jānis Klīdzējs par pieredzi un audzināšanu

Kā Andrim patika tēva rājiens! Kaut viņš būtu teicis ko vairāk. Jau tik ilgi viņš bija dzīvojis viens pats un darījis kā gribējis un nebija neviena, kas viņu būtu varējis rāt tā, kā to varēja darīt tēvs. Sveši ļaudis nerāja, tie vai nu ienīda vai izsmēja par kādu nodarījumu, kas viņus aizskāra.



Jānis Klīdzējs par jaunību

Nav labi, ka jaunība vecāka par sevi pašu.- Kā tā, skolotāja kungs? – Nu tā: jūs gribat piedalīties tādu jautājumu spriešanā un lemšanā, par ko jādomā tikai vecākiem cilvēkiem. Tas jaunu cilvēku nelaikā padara sausu, asu, pat nežēlīgu. Jaunam jābūt jaunam!