TikaiNesakiNevienam.lv


Drosme – prieks dzīvot riskējot (grāmata)




Ošo par mīlestību

Mīlestība ir alķīmiska parādība, tieši tāpat kā ūdeņradis un skābeklis satiekoties rada jaunu parādību – ūdeni. Tev var būt skābeklis un tev var būt ūdeņradis, bet, ja tev ir slāpes, tie būs nederīgi. Tev var būt skābeklis, cik uziet, cik uziet ūdeņradis, bet slāpes nepāries.



Ošo par cilvēkiem un ticību

Vai esi pamanījis? Ja tu esi patiesi spontāns, cilvēki domā, ka esi jucis. Ja tu pieej pie koka un sāc runāt, vai pie zieda, pie rozes un sāc ar to sarunāties, cilvēki domā, ka tu esi traks. Ja tu aiziesi uz baznīcu un sarunāsies ar krustu vai ikonu, neviens neuzskatīs tevi par vājprātīgu, visi padomās, ka tu esi reliģiozs cilvēks. Tu sarunājies ar akmeni templī, un visi uzskata tevi par reliģiozu, jo tā ir apstiprināta forma.



Ošo par mīlestību

Parasti cilvēki mīl tikai tad, ja ir izpildīti viņu nosacījumi. Viņi saka: – Tev jābūt tādam un tādam, tikai tad es tevi mīlēšu.
Māte saka bērnam: – Es mīlēšu tevi tikai tad, ja tu labi uzvedīsies.
Sieva saka vīram: – Tev jābūt, lūk, tādam, tikai tad es varēšu tevi mīlēt.
Katrs rada noteikumus. Un mīlestība zūd.



Ošo par atbildību un drosmi

Cilvēki turpina uzvelt atbildību citiem. Dažreiz sievai, citreiz vīram, arī ģimenei, apstākļiem, bērnībai, mātei, tēvam… dažreiz sabiedrībai, vēsturei, liktenim, Dievam, bet vienmēr kādam citam, ne sev. Lai kam to arī uzveltu, paņēmiens vienmēr tas pats. Cilvēks patiesi kļūst par cilvēku, kad viņš uzņemas pilnu atbildību. Lai kas viņš arī būtu, viņš par to ir atbildīgs. Tā ir pirmā drosmes izpausme, vislielākā drosme.



Ošo par mieru

Ja cilvēks zina, kas ir miers un kas ir prāts, viņš nevar uzrakstīt grāmatu „Prāta miers”, jo prāts ir visa nemiera, visa miera trūkuma iemesls. Miers ir, kad prāta nav.