Cilvēku zeme (grāmata)
|
Antuāns de Sent-Ekziperī par vērtībām
Lidojuma nakts ar simttūkstoš zvaigznēm, tās skaidrums, nedaudz stundu ilgā vara pār pasauli nav pērkama par naudu. Un pēc grūta pārlidojuma pasaule jaunā skatījumā – koki, puķes, sievietes, smaidi, kuros staro rītausmā atgūtā dzīve, visu sīko lietu saskaņa, kas mums top dāvināta, – tas viss nav nopērkams par naudu. |
|
Antuāns de Sent-Ekziperī par vērtībām
Mēs visi esam jauni mežoņi, ko vēl sajūsmina jauniegūtās rotaļlietas. Vai citādi izskaidrojama tieksme sasniegt arvien lielāku lidmašīnu ātrumu? Tā tur mašīna spēj pacelties augstāk, lidot ātrāk. Mēs aizmirstam, kālab liekam tai traukties. Pati traukšanās uz laiku kļūst svarīgāka par mērķi. |
|
Antuāns de Sent-Ekziperī par sapņiem
Nezinu, kas manī notiek. Smagums mani tur pie zemes, kaut tik daudz zvaigžņu velk uz savu pusi. Kāds cits pievilkšanas spēks liek man atgriezties manī pašā. Es jūtu savu svaru, kas mani saista ar tik daudz lietām! Mani sapņi ir reālāki par smilšu kāpām, par mēnesnīcu, par visu šo apkārtni. |
|
Antuāns de Sent-Ekziperī par draugiem
Vecus draugus cilvēks nespēj sev radīt. Nav tādu dārgumu, kas atsvērtu tik daudz kopīgu atmiņu, tik daudz kopā pavadītu grūtu brīžu, tik daudz strīdu, izlīgumu, tik daudz brāzmainu jūtu. Tādu draudzību nevar uzcelt no jauna. Stādot ozolu, ir veltīgi cerēt, ka drīz vien tā lapotne dos pavēni. |
|
Antuāns de Sent-Ekziperī par grāmatām, zemi un sevis atklāšanu
Zeme ļauj mums uzzināt pašiem par sevi vairāk nekā visas grāmatas. Jo tā mums pretojas. Cilvēks atklāj sevi, kad mērojas spēkiem ar šķērsli. |