TikaiNesakiNevienam.lv


Tēma: "laime"


Antuāns de Sent-Ekziperī par laimi
  • Labdien, – sacīja mazais princis.
  • Labdien, – atņēma pārmijnieks.
  • Ko Tu še dari? – vaicāja mazais princis.
  • Es šķiroju ceļotājus pa tūkstošiem, – sacīja pārmijnieks. – Es nosūtu vilcienus, kas tos aizved gan pa labi, gan pa kreisi.
    Un dārdēdams garām aizjoņoja kāds apgaismots ātrvilciens, tā, ka pārmijnieka būdiņa nodrebēja vien.
  • Cik ļoti viņi steidzas, – mazais princis brīnījās. – Ko viņi meklē?
  • Pat lokomotīves vadītājs to nezina, – atteica pārmijnieks.
    Un pretējā virzienā aizbrāza otrs apgaismots ātrvilciens.
  • Vai viņi jau atgriežas? – jautāja mazais princis.
  • Tie nav tie paši, – sacīja pārmijnieks. – Tā ir maiņa no citurienes.
  • Vai tad tur, kur viņi bija, viņiem klājās slikti?
  • Labi ir tur, kur mēs neesam, – atteica pārmijnieks.
    Un aizdārdēja trešais apgaismotais ātrvilciens.
  • Vai viņi dzenas pakaļ pirmajiem ceļotājiem? – vaicāja mazais princis
  • Viņi nedzenas pakaļ nekam, – atteica pārmijnieks. – Viņi vagonos vai nu guļ, vai žāvājas. Vienīgi bērni piespieduši deguntiņus pie logu rūtīm.
  • Vienīgi bērni zina, ko viņi meklē, – ieteicās mazais princis. Viņi ziedo savu laiku lupatu lellei, un tā viņiem kļūst tuva, bet, ja viņiem to atņem, viņi raud…
  • Viņi ir laimīgi, – noteica pārmijnieks.


Reinis Kaudzīte par laimi

Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē.