tikainesakinevienam.lv

Zenta Mauriņa


Zenta Mauriņa (dzimusi 1897. gada 15. decembrī Lejasciemā, mirusi 1978. gada 25. aprīlī Bāzelē, Šveicē) bija latviešu rakstniece, tulkotāja un domātāja.




Zenta Mauriņa par pārmērībām

Bet mazais vārdiņš “daudz” ir nemierīgs un bīstams – kam ir daudz, tas grib vēl vairāk, tam nekad nav gana.



Zenta Mauriņa par ārstiem

Man liekas, ka labs ārsts nāk tūlīt aiz Dieva… Par Dievu mēs nezinām, vai viņš ir, vai arī viņa nav, bet ārsts, kas cilvēku atgriež dzīvei, – vai viņu nevajadzētu dievināt?



Zenta Mauriņa par dvēseli

Miesas bads mazāk bīstams nekā gara bads. Pat atlēts sabrūk, ja dvēsele zaudējusi savu centru.



Zenta Mauriņa par dzīves jēgu un laimi

Mūsu vecvecāku mājvietas bija, salīdzinot ar mūsu gaišajiem, moderni iekārtotajiem dzīvokļiem, tumšas alas. Bet mūsu dvēseles mājokļos nemanām attīstību. Vēl arvien gar mūriem aug patmīlības mušmire, atriebības nātras dzeļ visās spraugās, naida pelējums pārklāj klonu, egoisma dzelzs aizkars noslēdz durvis uz plašo pasauli un lielajās logu rūtīs zied vienaldzības leduspuķes.
Patiess prieks tikai tad iespējams, kad cilvēks, atbrīvojies no iekšēja nemiera, no egoistiskas dziņas tēlot pirmo lomu dzīves skatuvē, atver savu sirdi klusumam, lai piepildītu tikai viņam īpatnās iespējas.



Zenta Mauriņa par zināšanām un izglītību

Gudrība, man liekas, ir lielākais, ko cilvēks šai dzīvē var sasniegt.



Zenta Mauriņa par ceļošanu

Ceļot prot tas, kā sirds ir redzīga un kā acs prot apstāties un svētīt. Ceļot prot tas, kas savu sirdi prot atraisīt. Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā.



Zenta Mauriņa par mīlestību un dzīves jēgu

Kas citus spēj mīlēt kā sevi pašu, ir atradis dzīves jēgu.



Zenta Mauriņa par darbu

Jo grūtāks darbs, jo ar lielāku prieku jāķeras pie tā. Prieks par veikto kliedē nogurumu.





atbalstīt projektu





jaunākie komentāri