TikaiNesakiNevienam.lv


Zenta Mauriņa




Zenta Mauriņa par pagātni

Pagātne mums visiem iet līdzi tāpat kā mūsu ēna, mēs tikai reizēm varam izlikties, it kā to nemanītu.



Zenta Mauriņa par vērtībām

Daudz ir rakstīts par bada postu, par slimībām, kas rodas ķermenī, ja tas karā un pēckara laikā vai arī trūcīgu apstākļu dēļ netiek pareizi barots, bet daudz vairāk slimību, daudz lielākas nelaimes, daudz negantāki sarežģījumi, daudz vairāk darbu traucētāju neveiksmju ceļas, ja cilvēka dvēsele izbadējusies nesaņem to, bez kā cilvēks nevar dzīvot cilvēcisku dzīvi.



Zenta Mauriņa par cilvēku

Vai tā arī nav ar cilvēku? Mēs jūtam viņa pieskārienu, mēs esam gluži tuvu ar viņu kopā, bet mēs tik maz par viņu zinām, no tumsas viņš ielido, tumsā aizlido un īsu brīdi vēl paliek mūsu atmiņā.



Zenta Mauriņa par dzīvi

Šī dzīve ir vienīgā, kas mums pieder, un mums jāprot šis augstākais dārgums glabāt, mums jāprot kaut ko no tā izveidot. Es domāju, gudrs ir tas, kas dzīvo tā, lai viņa ārējā dzīve saskanētu ar viņa iekšienē ilgoto, lai viņa lūpas runātu to pašu valodu, ko viņa sirds.



Zenta Mauriņa par pārmērībām

Bet mazais vārdiņš “daudz” ir nemierīgs un bīstams – kam ir daudz, tas grib vēl vairāk, tam nekad nav gana.