tikainesakinevienam.lv

Zenta Mauriņa


Zenta Mauriņa (dzimusi 1897. gada 15. decembrī Lejasciemā, mirusi 1978. gada 25. aprīlī Bāzelē, Šveicē) bija latviešu rakstniece, tulkotāja un domātāja.




Zenta Mauriņa par darbu


Labā darba jēga ir tā, ka tam nav algas.

Zenta Mauriņa par darbu


Darbs nedrīkst būt verdzinātājs, kas strādātājam neļauj pacelt acis pret sauli, darbam jābūt par prieka raisītāju, par muskuļu un smadzeņu spēku izpaudēju, par personas apliecinātāju. Es strādāju – tātad es esmu, tā skan latvieša ticības apliecinājums.

Zenta Mauriņa par cilvēkiem


Katrai lietai, tāpat kā katram cilvēkam, ir dienas un nakts puse. Dienas puse ir rādāma, nakts puse – slēpjama. Silts, pelēks vai arī mīksti zaļi apsūnojis akmens guļ saulē. Cik skaisti – jūs sakāt un labprāt apsēžaties uz akmeņa. Bet sargaities to pacelt un paskatīties, kas mitrajā nakts pusē mudž un lokās…

Zenta Mauriņa par bērniem


Bērni ir puķes Dieva pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai, bet, kas attīstās un aug pēc viņu pašu nesatricināmiem likumiem.

Zenta Mauriņa par bagātību


Bagāts ir tas, kam daudz spēka, bet gudrs tas, kas sev neuzkrauj pārāk lielas nastas.



atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā