TikaiNesakiNevienam.lv


Zenta Mauriņa




Zenta Mauriņa par mīlestību

Ceļš, iets mīļotā cilvēka dēļ, nekad nav veltīgs.



Zenta Mauriņa par mīlestību

Cik ir to cilvēku, kas prot mīlēt? Arī svētīga darba veicēju nav daudz, bet visvairāk diletantu, puskoka lēcēju ir mīlestības laukā, un tas tādēļ, ka cilvēks ir sava Es gūsteknis: ieslēdzies sevī, viņš neredz un nedzird partnera gaišās un tumšās īpatnības, bet mīlēt nozīmē nomodā būt, saprast arī nesaprotamo. Tikai uz mijiedarbi spējīgais dzīves raktuvēs atradis skaistāko dārgakmeni.



Zenta Mauriņa par mīlestību

Mīlestība atpestī no mēmās izolācijas, kurā katrs cilvēks piedzimst.

Mēs saprotam tikai to cilvēku, ar ko mēs identificējamies, un mēs identificējamies tikai ar mīlamo būtni. Negatavi piedzimstam svešā pasaulē, un visas zemes un tautas cilvēkus aptveram tikai par tik, cik daudz mēs tos mīlam, un šai nozīmē mīlestība ir dzīves problēma vispār. Ikdienas dzīvē mēs allaž varam novērot, cik būtiski spriež par lietām un cilvēkiem, ko mīl, turpretim šaurs un netaisnīgs kļūst spriedums, tiklīdz runā par svešinieku. Viena mēraukla savai ģimenei un paša bērniem; kaimiņu, it īpaši pienācēju, citas izcelsmes un ticības piederīgo, mērī ar citu mēru.



Zenta Mauriņa par mīlestību

Daudzi vīrieši, godkāres velna apsēsti, nepazīst mīlestību; daudzas sievietes ir sava spoguļattēla gūsteknes.

Nevis mīlestība pati mūsdienās tapusi bezvērtīga, bet gan cilvēks kļuvis mīlestības akls un kurls. Kā simfonija, kurlām ausīm spēlēta, nepazaudē savu vērtību, tāpat mīlestība nekā nezaudē no sava pirmspēka, ja to samaina ar seksuālo dziņu.

Mīlestība rada jaunu pasauli. Tā ir katras lielas mākslas pirmforma un pārbaudes akmens.

Naidā un nicināšanā nav radies neviens nemirstīgs darbs. Visa lielā māksla, sākot ar ēģiptiešu hieroglifiem un beidzot ar Gustava Mālera “Mirušo dziesmām”, ir cilvēciskās saprašanās, tuvības meklējums. Ģēnijs ir būtne, kas ierauga nožēlojamāko nožēlojamo vidū un aizdod tam savu balsi, viņš atrod ceru uz vismelnāko noziedznieku. Mākslai, kas dzīvei pagriež muguru, nav lemts ilgs mūžs. Arī daudzu zinātnisku atklājumu kūmās stāvējusi mīlestība.

Muzejos sakolekcionētas monētas un visādi ieroči, kas liecina par kāda laikmeta vai kādas tautas kultūras pakāpi, bet diemžēl trūkst tādu vietu, kur būtu pārskatāmi mī1estības daudztēlainie un dažādie veidi. Vislielākās telpas būtu par mazām, pat visa zeme izrādītos par mazu piepildītai mīlestībai.



Zenta Mauriņa par sievietē, vīriešiem un mīlestību

Arī bakurētainā jaunava var izraisīt viskaislākos mīlas vārdus, jo sievietes patieso seju vīrietis parasti neredz. Tikko sieviete vīrieti ar kaut ko iekairina, tūlīt sākas kristalizācija. Vīrieša patmīlība aizliedz pieņemt pārāk vieglas uzvaras. Mīlā, kā arī karā, vīrietis grib iekarot un uzvarēt. Kas ir mīlas noslēpums? – īstā brīdī pateikt īsto vārdu. Tas, kas derēja priekš desmit sekundēm, šai sekundē var izlikties jau sāji. Šās egotiskās mīlas lielākais ienaidnieks ir griezsirdība. Un tas labi saprotams. Jo garīgāka kāda mīla, jo mazāk tā pazīst greizsirdību.