tikainesakinevienam.lv

Zenta Mauriņa


Zenta Mauriņa (dzimusi 1897. gada 15. decembrī Lejasciemā, mirusi 1978. gada 25. aprīlī Bāzelē, Šveicē) bija latviešu rakstniece, tulkotāja un domātāja.




Zenta Mauriņa par cilvēku un mākslu


Lielākais mākslas darbs ir un paliek dzīvais cilvēks.

Zenta Mauriņa par cilvēku


Cilvēks nav akmens, kas guļot ceļmalā pats sevi piepilda, cilvēks ir un top, aug un nobriest mijiedarbībā ar līdzcilvēkiem, ar darbu, ar Dievu…

Zenta Mauriņa par dabu


Nav cita dabas spēka, kas tā mierinātu, kā krītošais sniegs.

Zenta Mauriņa par patstāvību


Viņa neprata domāt, jo piederēja baram.

Zenta Mauriņa par labestību


Labestību nedrīkst sajaukt ar pļāpīgo labsirdību.
Labestība, savienota ar asu spriešanas spēju,
Nekad nepārvēršas tukšu salmu kulšanā.
Īstā labestība piespiež rīkoties tūlīt un tagad,
tā izraisa absolūtu uzticību,
tā līksmina un dziedina,
tā ir saite starp debesīm un zemi,
tā nepazīst aplēsi, negaida samaksu,
negaida pateicību un vairās skaļuma.

Zenta Mauriņa par mīlestību


Mīlestības skats aizdedzina uguni, ko ikdienas pelni un paša vājumi noslāpē.

Zenta Mauriņa par mīlestību


Mīlētājs mīlamā būtnē aizdedzina gaismu: pēkšņi visi dārgumi, arī tumšākās slēptuvēs, top dzīvi un redzami.

Zenta Mauriņa par mīlestību


Īsta mīlestība cilvēku vērš radības brīnumā.



aktuāli




atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā