tikainesakinevienam.lv

Viktors Igo


Victor Hugo (dzimis 1802. gada 26. februārī Bezansonā, miris 1885. gada 22. maijā) bija franču romantisma rakstnieks. Igo darbojās arī dzejā, dramaturģijā un publicistikā. Iespējams, franču kultūrā augstāk tiek vērtēta Igo dzeja un dramaturģija, tomēr pārējā pasaulē viņš pazīstams kā romānu autors, no kuriem pazīstamākie ir “Parīzes Dievmātes katedrāle” (Notre-Dame de Paris, 1831), “Nožēlojamie” (Les Misérables, 1862), “Cilvēks, kas smejas” (L’Homme qui rit, 1869) autors.




Viktors Igo par mīlestību un laimi

Pati lielākā laime dzīvē ir pārliecība, ka tevi mīl.



Viktors Igo par mīlestību

Lai rastos mīlestība, nepieciešama gan fiziskā apbrīnošana, gan garīgā. Turklāt nekad sievietei nevajag sacīt kaut ko tādu, ko viņai grūti saprast. Viņa sāk to pārdomāt. Un bieži vien izdomā kaut ko ļaunu. Mīklainība izposta sapņa veselumu. Satricinājums, ko rada neuzmanīgi izmests vārds, sadrupina to, kas jums cieši saaudzis kopā. Dažkārt gadās, pat nezinot, kā tas noticis, ka nejauši izmesta frāze sagādā tādu sitienu, kas pamazām iztukšo sirdi. Mīloša būtne pamana, ka laimes līmenis pazeminās. Nav nekā briesmīgāka par šo lēno laimes izplūšanu pa ieplaisājuša trauka sieniņām.



Viktors Igo par mīlestību

Īsta mīlestība nekad nenotrulinās. Būdama caur un cauri garīga, tā nevar kļūt vēsāka. Kvēlojoša ogle var pārklāties pelniem, debesu spīdeklis – nekad.



Viktors Igo par karu

Miers ir civilizācijas tikums, karš – tās noziegums.



Viktors Igo par gudrību

Pļāpāt var daudzi, runāt – reti kurš.



Viktors Igo par neatlaidību

Gandrīz viss diža cilvēka dvēseles noslēpums iekļaujas vārdā “neatlaidība.” Neatlaidība ir vīrišķībai tas pats, kas ritenis svirai: tā ir nepārtraukta atbalsta punkta atjaunošana.





atbalstīt projektu





jaunākie komentāri