tikainesakinevienam.lv

Viktors Igo


Citāts par cerību


Cilvēka dvēsele allaž grib ticēt brīnumam. Nav tāda izmisuma, kurā viskritiskākajā brīdī sirds dziļumos neataustu cerība.

Citāts par muļķību


Pār tautu paceļas karaļi, pār karaļiem – karš, pār karu – mēris, pār mēri – bads, bet pāri visām sodībām – muļķība.

Citāts par ciešanām un prieku


Ak vai, kas gan esam mēs, nožēlojami filozofi, kāda armijas virspavēlnieka priekšā? Tas pats, kas kāpostu un redīsu dobe salīdzinājumā ar Luvras dārziem. Bet kāda tam galu galā nozīme? Kā šīs pasaules vareno, tā arī mūsu – vienkāršo cilvēku mūžs pilns ļaunuma un labuma. Prieku vienmēr pavada ciešanas.

Citāts par mīlestību


Mīlestība ir līdzīga kokam: tā aug pati no sevis, laiž dziļi saknes visā mūsu būtnē un joprojām zaļo, kad sirds jau ir salauzta.
Neizskaidrojamākais turklāt ir tas, ka akla kaislība ir visizturīgākā. Tā ir visspēcīgākā, kad ir neprātīga.

Citāts par ciešanām un prieku


Pārmērīgas ciešanas, tāpat kā pārmērīgs prieks, izraisa spēcīgas jūtas, kas nemēdz būt ilgstošas. Cilvēka sirds nespēj palikt ilgi galējībās.

Citāts par mīlestību


Nespēdams no tā nekādi atbrīvoties, vienmēr dzirdēdams tavu dziesmu dūcam ausīs, vienmēr redzēdams tavas kājas dejojam uz lūgšanu grāmatas, miegā aizvien juzdams, kā tava miesa pieskaras manējai, es vēlējos tevi atkal redzēt, pieskarties tev, zināt, kas tu esi, pārliecināties, vai tu atbilsti tam ideālajam tēlam, kāds man par tevi iespiedies atmiņā, bet varbūt arī tādēļ, lai, redzot īstenību, drupu drupās sabruktu mans sapnis. Lai būtu kā būdams, es cerēju, ka jaunais iespaids izkliedēs pirmo, jo šis pirmais man bija kļuvis nepanesams. Es tevi meklēju. Es ieraudzīju tevi. Ak, posts! Kad biju tevi redzējis pāris reižu, man gribējās tevi redzēt tūkstošiem reižu, es gribēju tevi redzēt vienmēr.

Citāts par mīlestību


Taču viskvēlāk Kvazimodo savā dzimtajā katedrālē mīlēja zvanus, tie atmodināja viņa dvēseli, lika izplest kroplos spārnus, tik nožēlojami sasaistītus šaurajā alā, un dažbrīd darīja viņu laimīgu. Kvazimodo tos mīlēja un glāstīja, sarunājās ar tiem, saprata tos. Viņš pret visiem zvaniem izturējās ar sirsnību – no vidējā, smailā tornīša vismazākajiem zvaniem līdz pašam portāla lielajam zvanam. Vidējais zvanu tornītis un abi blakus zvanu torņi Kvazimodo likās trīs lieli būri, kurā iesprostoti putni, viņa paša uzaudzēti, dziedāja viņam vienīgajam. Taču tieši tie zvani padarīja Kvazimodo kurlu, bet mātes bieži vien mīl stiprāk tos bērnus, kuri tās visvairāk sāpinājuši.






autorizēties/reģistrēties

atjaunot paroli


jaunākie komentāri

Sindija:

"Precīzi!"


Raimonds:

"Erts Erbens"