tikainesakinevienam.lv

Viktors Igo (Victor Hugo)


Viktors Igo (dzimis 1802. gada 26. februārī Bezansonā, miris 1885. gada 22. maijā) bija franču romantisma rakstnieks. Igo darbojās arī dzejā, dramaturģijā un publicistikā. Iespējams, franču kultūrā augstāk tiek vērtēta Igo dzeja un dramaturģija, tomēr pārējā pasaulē viņš pazīstams kā romānu autors, no kuriem pazīstamākie ir “Parīzes Dievmātes katedrāle” (Notre-Dame de Paris, 1831), “Nožēlojamie” (Les Misérables, 1862), “Cilvēks, kas smejas” (L’Homme qui rit, 1869) autors.




Viktors Igo par mīlestību


Visuma samazināšana līdz vienai būtnei. Vienas būtnes palielināšana līdz pat Dievam – lūk, tā ir mīlestība.

Viktors Igo par mīlestību


Lielākā laime šajā dzīvē ir apziņa, ka esam mīlēti, mīlēti mūsu pašu dēļ, vai pat labāk – mīlēti par spīti mums pašiem.

Viktors Igo par nākotni un sapni


Lai veidotu nākotni, nekas nav tik nepieciešams kā sapnis par to.

Viktors Igo par mīlestību, vientulību un skumjām


Cik noskumusi ir dvēsele, ja tā noskumusi mīlestības dēļ! Kāds tukšums, ja trūkst būtnes, kas viena pati aizpilda visu pasauli!

Viktors Igo par jaunām iespējām


Ikviens jauns apvārsnis mūs baida. Perspektīva palīdz atrast virzienu. Taču ne vienmēr pareizo.

Viktors Igo par mīlestību


Tāda ir mīlestība; uz brīdi mūs var sagrābt savā varā kāda doma, bet tad ienāk mīļotā sieviete, un uzreiz izgaist viss, kam ar viņu nav tieša sakara, kaut gan viņai varbūt nav ne jausmas, ka viņa iznīcinājusi mūsu dvēselē veselu pasauli.

Viktors Igo par bagātību


Bagātnieku paradīze ir radīta no nabaga ļaužu elles.

Viktors Igo par cerību


Cilvēka dvēsele allaž grib ticēt brīnumam. Nav tāda izmisuma, kurā viskritiskākajā brīdī sirds dziļumos neataustu cerība.



atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā