tikainesakinevienam.lv

Vēstulnieks (grāmata)


Romāns “Vēstulnieks”, kuru latviešu lasītājiem Mairas Asares tulkojumā izdevis apgāds “Jumava”, ir maldinoši vienkāršs. Vīrietis. Sieviete. Viņu mīlestības vēstules. Vasaras māja, pirmās mīlestības vēstules. Vladimirs – Vovka un Aleksandra – Saška. Viņš aiziet karā, viņa paliek mājās, dzīvojot parasto dzīvi. Divi cilvēki, kuri viens otram raksta par pilnīgi visu – bērnību, ģimeni, dzīves sīkumiem, prieku un bēdām – kas var būt vēl normālāks? Līdz saprotat, ka nekas nav tik vienkāršs, kā izskatās… Neskatoties uz to, ka Vladimirs mirst jau pirmajā kaujā, vēstules turpina nākt.

avots: janisroze




Mihails Šiškins par cilvēku


Lai būtu īsts, laikam eksistēt vajag nevis savā apziņā, kas ir tik nedroša, pakļauta, teiksim, miegam, kad pats īsti nezini, esi dzīvs vai ne, bet gan cita cilvēka apziņā. Un nevis vienkārši kāda cita, bet tā cilvēka apziņā, kuram ir svarīgi zināt, ka tu esi.

Mihails Šiškins par mīlestību un nāvi


Es pēc tam gāju mājās, un nez kapēc iešāvās prātā, ka visas dižās grāmatas, gleznas nemaz nav par mīlestību. Tikai izliekas, ka par mīlestību, lai būtu interesantāk lasīt. Bet patiesībā tās ir par nāvi. Grāmatās mīlestība ir tāds kā vairogs, precīzāk – acu apsējs. Lai neredzētu. Lai nebūtu tik ļoti bail.

Mihails Šiškins par mīlestību un strīdiem


Viņi strīdējās un plēsās, it kā nezinātu, ka ļaunos vārdus nav iespējams paņemt atpakaļ un aizmirst. It kā nezinātu, ka cilvēki strīdas pilnībā, bet salīgst tikai daļēji un katrreiz mīlestībai tiek daļa nogriezta, un mīlestības kļūst arvien mazāk un mazāk. Varbūt viņi to zināja, bet nespēja neko mainīt.



aktuāli




atbalstīt projektu






reklāma citātu kartotēkā