tikainesakinevienam.lv

Ūdensnesējs (grāmata)


Romāna satura formālā “varone”, t.i. galvenā persona it kā būtu Klinta – bezzemnieka Purva Kapeikas meita, skolotāja institūta mūzikāli apdāvinātākā audzēkne, kas vēlāk – it kā aiz spītības – apprec Olavu Dābolu, lielsaimnieka dēlu, bet pamet to un romāna turpinājumā darbojas par bāriņu nama vadītāju; tas jau pēc kaŗa. Taču viņa romānā ir tikai katalizātors, ass, ap kuŗu virpuļo laikmeta skartie cilvēki.

avots: zagarins




Ilze Indrāne par sāpēm

Un kad nu tev mūžā kādreiz skaudri sāp un kad tev kaut ar dzelžu riteņiem pāri brauc, tad tu aizvienams atceries kādu, kam iet vēl sliktāk, kam sāp vēl vairāk, un redzēsi gan, cik tavas sāpes ir mazītiņas bijušas.



Ilze Indrāne par cilvēkiem

Cilvēkam vienīgi cilvēks ir vajadzīgs. Kails līdz patiesīgumam. Kails līdz siltumam. Cilvēks sev pasauli uzcels uz ledus gabala, uz kaila, karsta akmens. Mājas. Dārzi. Lopi. Drupas. Pelni. Kam tas viss, ja cilvēkam vienīgi cilvēks vajadzīgs?



Ilze Indrāne par cilvēku un laimi

Cilvēkam būt – tās ir arī sāpes, tālas, nepārpeldamas skumjas kā saulrieti, tas ir arī – iesēta sēkla un nesagaidīts asns. Iegūšanas laimi pārdzīvo vanags un zaķis – naktī slepus apgrauztas ābeles tīksmi uz spalvainām lūpām juzdams, bet atteikšanās laimi – vienīgi cilvēks.



Ilze Indrāne par dzīvi un vēlmēm

Vai dzīve ir skriešana pa apli vienas ķēdes garumā? Un, ja tā, kādēļ tad cilvēka ilgas un vēlmes, jūtas un saprāts iet pāri šai robežai vienas ķēdes garumā?



Ilze Indrāne par jūtām

Vai tikai cilvēkiem lemta tā laime – sāpes ar asarām baltas skalot? Varbūt arī zirgi raud, tā – galvas cits citam uz pleca uzlikuši? Vai varbūt tā ir vasaras migla, kas rit pār viņu spožajiem kakliem kā siltas lāses?



Ilze Indrāne par dzīvi

Tā kā krāšņie saules rieti dzīve jāizcieš.



Ilze Indrāne par sāpēm

Un kad nu tev mūžā kādreiz skaudri sāp un kad tev kaut ar dzelžu riteņiem pāri brauc, tad tu aizvienams atceries kādu, kam iet vēl sliktāk, kam sāp vēl vairāk, un redzēsi gan, cik tavas sāpes ir mazītiņas bijušas.



Ilze Indrāne par cilvēkiem

Cilvēkam vienīgi cilvēks ir vajadzīgs. Kails līdz patiesīgumam. Kails līdz siltumam. Cilvēks sev pasauli uzcels uz ledus gabala, uz kaila, karsta akmens. Mājas. Dārzi. Lopi. Drupas. Pelni. Kam tas viss, ja cilvēkam vienīgi cilvēks vajadzīgs?





atbalstīt projektu





jaunākie komentāri