TikaiNesakiNevienam.lv


Stāsts par Sanmikelu (grāmata)




Aksels Munte par bagātību

Mēs visi zinām – gandrīz katra pārliecīga bagātība ir veikli maskētā veidā nozagta nabagajiem.



Aksels Munte par valsti un vērtībām

Kāpēc valsts izšķiež simtreiz vairāk naudas, apmācot slepkavošanai nekā apmācot dziedināšanai? Kāpēc neceļ vairāk slimnīcu un mazāk baznīcu, dievu var pielūgt visur, bet operēt renstelē nevar! Kāpēc mēs ceļam tik daudz krāšņu namu profesionāliem slepkavām un kramplaužiem un tik maz bezpajumtes nabagiem pilsētu nomalēs?



Aksels Munte par dzīvi

Es zinu, ka dzīve ir skaista, bet zinu arī, ka mēs bieži to samaitājam, pārvēršot muļķīgā farsā, sirdi plosošā traģēdijā vai pat abos uzreiz, tā ka galu galā vairs pat nezinām – smieties vai raudāt. Raudāt ir vieglāk, bet smieties – prātīgāk, ja vien mēs nesmejamies balsī.



Aksels Munte par suņiem

Ak vai, suņa mūžs ir tik īss, un nav starp mums neviena, kas nebūtu sērojis pēc zaudētā drauga! Jūsu pirmā izjūta, jūsu pirmie vārdi, kad esat viņu guldījuši parkā zem koka, – ka nekad, nekad vairs jums nebūs cita suņa, ka neviens cits suns nevar aizstāt viņu, ka neviens cits suns jums nevar būt tas, kas bija šis. Jūs maldāties. Tas nav šis suns, ko mēs mīlam, tas ir suns kā tāds. Viņi visi ir vairāk vai mazāk vienādi, viņi visi ir gatavi mīlēt jūs un būt mīlēti.



Aksels Munte par uzticību

Uzticība. Kas ir uzticība? Kur tā rodas – galvā vai sirdī? Vai tā nāk no mūsu intelekta augšējiem slāņiem vai arī, līdzīgi varenam laba un ļauna atzīšanas kokam, sakņojas mūsu būtības dziļumos? Kādi tai sazināšanās ceļi? Vai to nolasa no acīm vai saklausa vārdos?