tikainesakinevienam.lv

Signe Blūma



Mans pieradums


Mans pieradums..
Pie sāpēm vieglā formā.
Tāds emociju sajukums –
Nu ir manas dzīves norma.

Vai tas, kurš mīl
Spēj ievainot tik ļoti?
Vai tas kurš mīl –
Drīkst mīdīt kājām otru?

Gaidu sajūtu, kad būs vienalga,
Mirkli, kad vairs nejutīšu.
Vēlos klusināt sirdsbalsi spalgo,
Kas izmisīgi cer, ka pasaudzēsi?

Es tikai vēlējos, lai mīli,
Vēlējos, lai turi svētu..
No šodienas Tev lēnām dodu brīvi
Lai kādreiz atkal iemīlētu.

Mana mīlestība Tavās rokās salst


Mana mīlestība Tavās rokās salst,
Kā nosalst putni, pumpuri un asni.
Tā drīz jau nejutīs ne prieku un ne smaidu,
Bet vēl sev čukstu: “Varbūt sanāks, jāpagaida..”

Mana mīlestība Tavās rokās gail.
Tā gail no sāpēm un no bailēm,
No pāri-darījumu klēpjiem gail,
Kas pārvērtušies izraudāto as’ru pērlēs.

Mana mīlestība tavās rokā mirst.
Nāk prātā cimds, diegs un valdziņi, kas irst..
Tā lēnām izgaro šai pavasara gaisā
Un tikai skumjas, sēras domas manīs raisās.



atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā