tikainesakinevienam.lv

Sanita Stepena



Es šonakt došos zvejā


Es šonakt došos zvejā,
Metīšu tīklu jūrā,
Kurā kā sālījumā
Guļ salauzti kaiju kliedzieni,
Mēmi zivju lidojumi
Un slīcinātākās cilvēku īstenības,
Ko viļņiem uztic tik atdevīgi
Kā pie bikts.
Es nemaz nebūšu pikta, ja neķersies –
Varbūt tas vienīgais akmens tukšajā tīklā
Reiz bija mirdzoša zvaigzne
Pār mani un tevi
Liedaga smiltīs.

Dažreiz diena ir ērglis


Dažreiz diena ir ērglis
Ar nevaldāmu tieksmi
Brīvi augstu un tālu gaisā
Skriet.

Dažreiz diena ir dūja
Ar maigu skaņu liegi
Tā nemierā pulsējošu pasauli
Skan.

Un dažreiz diena ir gliemezis –
Ar garlaicības cigareti zobos
Dodas svētdienas pastaigā,
Pūšot dūmus tukšumā.

Es redzu


Es redzu
Smilšu pilis un jūras viļņus-
Vienampēcotratiekšanās.
Postoša nebūtībaipretīeja,
Tikpat mūžīga kā smilšu pulksteņa laiks,
Kurās ģimenēs,
mīlestībās,
dzīrēs
Spēlējas apmaldīti cilvēki
…Bet smiltis plūst pa pulksteņa artēriju…

Nakts


Nakts.
Es miegu ciet.
Pasaule aizdara acis.
Kas viņai
Savā svētajā aklumā,
Zvaigžņu astes
Ja sāpēs lokās
Un zibeņu šķēres
Ja debesis griež.
Pa baltas varavīksnes tiltu
Brien pašnāvnieks.
Bet pasaulē,
Svēti aklā,
Ir nakts un pilnīgs miers.

Man vajag papīru!


Man vajag papīru!
Es neiešu kakāt,
Rakstīšu dzeju,
Vārtīšos aliču zaptē,
Kopā ar Pikaso
Dzēsīšu cigarešu galus
Nodzisušās sejās.
Un katram garāmgājējam
( Vienkārši par to, ka iet)
Uzdāvināšu pa plūmes kauliņam,
Ko audzēt puķupodā
Es atvadīšos, jo ļoti nopietni domāju –
Mēs visi esam garāmgājēji
Saviem puķupodiem,
kuros dīguļo nepiepildītie
nomoda sapņi.

Klusumā


Klusumā
Āksti mēģina
Skaļi ākstīties.
Klusumā
Ķeizargriezienā
Dvēsele dzimst
Dzejolis-
Iznēsāts, izlolots.
Biezi grimēta
Āksta
Kailajā asarā
Norit mīlestība pār vaigu
Un nožūst
Grima tuksnesī.



aktuāli




atbalstīt projektu






reklāma citātu kartotēkā