TikaiNesakiNevienam.lv


Ričards Bahs

Richard Bach



Ričards Bahs par cilvēkiem

Cik daudz vārdu nepieciešams, kāds laiks vajadzīgs, lai pateiktu Kas Tu Esi? Cik laika paiet, lai pateiktu kāpēc?



Ričards Bahs par ideāliem

Ja ideālajam partnerim, es prātoju, būtu jāatbilst visām mūsu vajadzībām jebkurā laika sprīdī, bet viena no mūsu vajadzībām ir daudzveidība pati par sevi, tad neviens nekad nevarēs būt ideāls partneris.



Ričards Bahs par kļūdām

Kļūdu nav vispār. Notikumi, kuri grūst mums virsū, lai cik nepatīkami arī tie nebūtu, ir mums nepieciešami, tie mūs māca, jebkurš mūsu solis tuvina mūs izvēlētajam mērķim.



Ričards Bahs par cilvēku un dzīvi

Katru dienu pasaule izvēlas slavenības to publiskai izķidāšanai, un mēs vērojam, sajūsmināmies, nespēdami novērsties. Nespēdami tādēļ, ka mums parādītie piemēri ir mūsu pašu dzīves ainas. Viņi mīl, viņi precas, viņi mācās, viņi pamet savus darbus un uzsāk tos no jauna, viņi cieš sakāves; ar katru mirkli televīzijā, ar katru tintes vilcienu viņi mūs iespaido un iespaidojas paši.



Ričards Bahs par izglītību un zināšanām

Kāpēc paši izglītotākie ļaudis, kuru mācības, tapdamas par reliģijām, dzīvo gadu simtus, kāpēc viņi gandrīz vienmēr ir bijuši vientuļi?
Tiešām, kāpēc mēs nekad neredzam starojošas sievas vai vīrus, vai vienkārši brīnišķīgus līdzgaitniekus, ar kuriem kopā viņi dalītos savos piedzīvojumos un savā mīlestībā? Viņus ir ielenkuši sekotāji un ziņkārīgie; ap tiem nedaudzajiem, kurus tik ļoti apbrīnojam, drūzmējas dziedināšanu un gaismu alkstošie. Bet vai bieži cieši līdzās mēs sastopam viņu radniecīgās dvēseles, slavas apvītas, spēcīgas personības; vai bieži redzam šādus mīlošus pārus? Ik pa laikam? Šad un tad?
Rīkle pēkšņi izkalta.
Nekad.
Visizglītotākie cilvēki, es nodomāju, lielākoties ir arī visvientuļākie.



Ričards Bahs par vēlmēm

Jums nekad netiek dota vēlēšanās, kurai līdzi netiktu dota spēja to piepildīt.



Ričards Bahs par cilvēkiem

Mums dažreiz liekas, ka pūķi ir pavisam izzuduši. Nav ne bezbailīgu bruņinieku, ne vientuļu princešu, kuras slīd caur noslēpumainiem mežiem un apbur ar savu smaidu taureņus un briežus.
Reizēm pārņem sajūta, ka mūsu laiks ir atvadījies no nezināmā, romantikas un pasakainiem piedzīvojumiem. Liktenīgais ceļš vijas tālu prom aiz horizonta, tā liesmojošās ēnas dažādu spoku un pasaku varoņu veidolos sen senos laikos pašāvušās garām un pēc tam neglābjami izgaisušas nebūtībā.
Cik patīkami ir kļūdīties! Princeses, bruņinieki, maģija un pūķi, noslēpumi un piedzīvojumi… Ne tikai šeit un tagad, patiesībā tie ir bijuši visur un vienmēr!
Protams, mūsdienās tie ir mainījuši vizuālo tēlu. Pūķi šodien valkā noteikta piegriezuma uzvalkus, slēpjas valdības vīru kostīmos, ierēdņu un inspektoru mundieros, posts un nelaime mums, ja trāpāmies viņu ceļā! Mūsdienu sabiedrības pūķi, griezīgi ieķērkdamies, kā viesuļvētra metas virsū, tiklīdz esam pacēluši acis no zemes vai, nedod Dievs, esam pagriezušies krustcelēs pa labi tad, kad pavēlēts griezties pa kreisi. Ārējais izskats kļuvis tik mānīgs, ka princeses un bruņinieki ir spiesti slēpties cits no cita, slēpties paši no sevis.
Tomēr realitātes meistari atkal un atkal ierodas mūsu sapņos atgādināt, ka pūķudrošais vairogs joprojām nav pazaudēts, ka mūs caurvijošais zili ugunīgais sprieguma loks jebkurā mirklī ir spējīgs pārveidot pasauli tā, kā mēs to vēlamies. Intuīcija čukst patiesību: Mēs neesam putekļi, mēs esam brīnumdari!





atbalstīt projektu



atbalstītāju tops:

Kristīne Jansone
Zane Andersone
Jānis Bērziņš


mēneša jubilāri