tikainesakinevienam.lv

Rejs Bredberijs (Ray Bradbury)


Rejs Daglass Bredberijs (dzimis 1920. gada 22. augustā, miris 2012. gada 5. jūnijā Losandželosā) bija ASV zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu literatūras autors. Viņa zināmākie darbi ir “Marsiešu hronikas” (The Martian Chronicles, 1950) un antiutopiskais romāns “451 grāds pēc Fārenheita” (Fahrenheit 451, 1953).




Rejs Bredberijs par cilvēku un vērtībām


Katram ir jāatstāj kaut kas pēc sevis, vectēvs teica, – dēls vai grāmata, vai arī glezna, paša uzcelta māja vai vismaz siena, paša darināts kurpju pāris vai paša rokām iestādīts dārzs. Katram ir jāatstāj kaut kas tāds, ko dzīves laikā skārušas viņa rokas un kur pēc nāves patvērusies viņa dvēsele, un, kad ļaudis vēros viņa stādīto koku vai puķi, šai brīdī viņš atkal būs dzīvs. Nav svarīgi, ko cilvēks dara, vectēvs teica, svarīgi tikai, lai viss, kam viņš pieskaras, kļūtu citāds, lai tajā paliktu daļa viņa paša. Tieši tur slēpjas atšķirība starp vienkāršu mauriņa pļāvēju un īstu dārznieku, vectēvs teica. Pirmais nāk un aiziet, kā nebijis, bet otrais ir ieguvis nemirstību.

Rejs Bredberijs par zināšanām


Kad es biju jauns, es visiem klaji izrādīju savu nezināšanu. Par to mani sita. Ap gadiem četrdesmit es biju uzasinājis savas zināšanas. Bet, ja cilvēks slēpj savu nezināšanu, neviens viņu nesit un viņš nekad nekļūst gudrāks.

Rejs Bredberijs par cilvēku un sevis atklāšanu


Vairums cilvēku nevar visur aizbraukt, ar visiem sastapties, apceļot visas pasaules pilsētas. Mums nav ne tik daudz laika, ne naudas, ne paziņu. Tas, ko jūs meklējat, pasaulē eksistē, bet tikai vienu procentu no visa tā parastais cilvēks ierauga savām acīm. Visu pārējo viņam sniedz grāmatas. Bet neprasiet nekādu garantiju. Un negaidiet glābšanu no kāda cilvēka, mašīnas vai bibliotēkas. Dariet pats kaut ko, lai glābtu pasauli, un, ja jūs grimsiet, tad vismaz zināsiet, ka ejat bojā, peldot uz krastu.

Rejs Bredberijs par televīziju


Jā, brīvs laiks jums ir. Bet laiks pārdomām? Ja jūs netriecaties automašīnā ar simt jūdžu ātrumu stundā, kad nevar domāt ne par ko citu, kā tikai par to, kā nedabūt galu, tad spēlējat kaut kādas spēles vai sēžat starp četrām televīzijas sienām, ar kurām nav iespējams debatēt. Kādēļ? Tādēļ, ka televīzija ir “reāla”. Tā ir tikpat kā taustāma, telpiska. Tā pasaka priekšā, kā vajag domāt, tā dzīšus iedzen to jūsu galvās. Jūs sākat ticēt, ka tas viss ir pareizi. Tas šķiet tik pareizi. Jūs triec tik milzīgā ātrumā pretī vajadzīgajiem secinājumiem, ka jums nav laika pat iekliegties: “Blēņas!”

Rejs Bredberijs par draudzību


Mēs nevaram precīzi pateikt, tieši kurā brīdī dzimst draudzība. Ja traukā pilina ūdeni, tad ir kāds viens, pēdējais piliens, no kura tas sāk plūst pāri malām. Tāpat arī laipnības izpausmē ir kāds viens, pēdējais piliens, no kura sāk plūst pāri malām sirds.

Rejs Bredberijs par cilvēku un vērtībām


Katram ir jāatstāj kaut kas pēc sevis, vectēvs teica, – dēls vai grāmata, vai arī glezna, paša uzcelta māja vai vismaz siena, paša darināts kurpju pāris vai paša rokām iestādīts dārzs. Katram ir jāatstāj kaut kas tāds, ko dzīves laikā skārušas viņa rokas un kur pēc nāves patvērusies viņa dvēsele, un, kad ļaudis vēros viņa stādīto koku vai puķi, šai brīdī viņš atkal būs dzīvs. Nav svarīgi, ko cilvēks dara, vectēvs teica, svarīgi tikai, lai viss, kam viņš pieskaras, kļūtu citāds, lai tajā paliktu daļa viņa paša. Tieši tur slēpjas atšķirība starp vienkāršu mauriņa pļāvēju un īstu dārznieku, vectēvs teica. Pirmais nāk un aiziet, kā nebijis, bet otrais ir ieguvis nemirstību.

Rejs Bredberijs par zināšanām


Kad es biju jauns, es visiem klaji izrādīju savu nezināšanu. Par to mani sita. Ap gadiem četrdesmit es biju uzasinājis savas zināšanas. Bet, ja cilvēks slēpj savu nezināšanu, neviens viņu nesit un viņš nekad nekļūst gudrāks.

Rejs Bredberijs par cilvēku un sevis atklāšanu


Vairums cilvēku nevar visur aizbraukt, ar visiem sastapties, apceļot visas pasaules pilsētas. Mums nav ne tik daudz laika, ne naudas, ne paziņu. Tas, ko jūs meklējat, pasaulē eksistē, bet tikai vienu procentu no visa tā parastais cilvēks ierauga savām acīm. Visu pārējo viņam sniedz grāmatas. Bet neprasiet nekādu garantiju. Un negaidiet glābšanu no kāda cilvēka, mašīnas vai bibliotēkas. Dariet pats kaut ko, lai glābtu pasauli, un, ja jūs grimsiet, tad vismaz zināsiet, ka ejat bojā, peldot uz krastu.


1 lapa no 212

aktuāli




atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā