Diplomātija taču ir arī māksla atlikt galīgo lēmumu, līdz visi sarežģījumi atrisinās paši no sevis.

Ja kāds nav tāds, kādu viņu grib redzēt pārējie, tad šie pārējie kļūst nikni. Ikvienam ir skaidri un gaiši zināms, kas savas dzīves laikā būtu jādara citiem, bet neviens nezina, ko iesākt ar savējo.

(..) cilvēki akli tic pasaules lielākajiem meliem.
- Un kādi ir pasaules lielākie meli?
- Tie ir vārdi: dzīvē pienāk brīdis, kad mēs vairs nevaram ietekmēt to, kas ar mums notiek, un mūsu dzīve nonāk likteņa varā.

Nav svarīgi, ar ko cilvēks nodarbojas, – ikviens spēlē galveno lomu uz pasaules vēstures skatuves. Un parasti viņš to nezina.

Kas ir cieņa? Tā ir vēlēšanās, lai visi tevi uzskata par labu cilvēku ar nevainojamu uzvedību, par tādu, kas mīl savu tuvāko. Kas nav vienaldzīgs pret dabu, skatās filmas par dzīvniekiem un vēro, kā tie cīnās par savu vietu zem saules.

Dažkārt cilvēku pārņem skumjas, no kurām nav iespējams izbēgt. Tad mēs saprotam, ka esam palaiduši garām dienas dāvāto brīnuma mirkli.

Varoņi un trakie: tie nebaidās ne no dzīves, ne no nāves. Gan varoņi, gan trakie ir vienaldzīgi pret briesmām un akli dodas uz priekšu, ij neklausīdamies, ko par to saka citi. Trakais izdarīs pašnāvību, varonis kaut kā cēla vārdā ļausies mocībām, bet abi dabūs galu.

Tikai viena lieta sapni spēj padarīt par nesasniedzamu: bailes no neizdošanās.

Nepadodies savām bailēm! Ja tu tām ļausies, nespēsi sarunāties ar savu sirdi… Ja cilvēks dzīvo, izdzīvodams savu Likteni, viņa rīcībā ir viss nepieciešamais. Tikai viena lieta sapni spēj padarīt nesasniedzamu: bailes no neizdošanās… Tad tu nomirsi pusceļā, mēģinot īstenot savu Likteni. Tas ir daudz labāk nekā nomirt kā miljoniem citu cilvēku, kas tā arī nekad neuzzina, kas ir viņu Liktenis. Un tomēr neraizējies! Nāves draudi parasti liek cilvēkiem pievērst lielāku vērību savai dzīvei.

Baidoties krist, mēs pārstājam augt. Baidoties raudāt, mēs pārstājam smieties.

Baidoties krist, mēs pārstājam augt. Baidoties raudāt, mēs pārstājam smieties.

Ikvienu uz zemes gaida viņa bagātības,” sacīja viņa sirds. “Mēs, cilvēku sirdis, reti par tām runājam, jo cilvēki vairs nevēlas doties tās meklēt. Par bagātībām mēs stāstām tikai bērniem. Vēlāk mēs vienkārši ļaujam dzīvei ritēt savu gaitu pretim izraudzītajai nolemtībai.

(..) naudā mīt burvju spēks. Kam ir nauda, tas nekad nepaliks viens.

(..) tavas bagātības būs tur, kur būs tava sirds.