tikainesakinevienam.lv

Paulu Koelju (Paulo Coelho)


Paulu Koelju (dzimis 1947. gada 24. augustā Riodežaneiro, Brazīlijā) ir brazīliešu rakstnieks.




Paulu Koelju par ciešanām


Otra cilvēka nelaime allaž nedaudz atvieglina mūsu pašu ciešanas.

Paulu Koelju par depresiju


Mīļā depresija, netuvojies! Nedari man pāri! Ej pie citiem, kam ir daudz vairāk iemeslu nostāties spoguļa priekšā un žēloties: “Cik tukša dzīve!” Es tevi sakaušu, gribi vai negribi.

Paulu Koelju par pašapziņu


Mēs neesam tie, kas vēlamies būt. Mēs pielāgojamies sabiedrības prasībām. Mēs uzklausām vecākus. Jā, mēs nevienu nevēlamies pievilt, jo pār mums valda milzīga vajadzība tikt mīlētiem. Tāpēc nosmacējam to, kas mūsos ir labākais, un gaisma mūsu dvēselēs drīz vien pārvēršas par briesmoni, kas mūs vajā nakts murgos. Šis briesmonis ir mūsu neīstenotie darbi, garām palaistās iespējas.

Paulu Koelju par mīlestību


Mīlestība nav tikai jūtas, tā ir māksla. Un, tāpat kā jebkurā mākslā, ar iedvesmu vien ir par maz, jāiegulda arī liels darbs.

Paulu Koelju par vērtībām


Apstājos un apsēžos uz kāda autobusu pieturas soliņa. Vēroju cilvēkus, kas ierodas vai dodas prom, visi izskatās ļoti aizņemti ar savām mazajām pasaulītēm, tik mazām, ka tās viegli satilpst mobilajā telefonā, pie kura tie turas kā pielipuši.

Paulu Koelju par vientulību


Cilvēks spēj izturēt vienu nedēļu bez ūdens, divas nedēļas bez pārtikas, daudzus gadus bez jumta virs galvas, bet vientulību viņš nespēj izturēt. Tās ir visgrūtākās mocības un vissmagākās ciešanas.

Paulu Koelju par cilvēku un likteni


Ejot pa ielu, es vēroju cilvēkus. Vai tad viņi izvēlas savas dzīves? Vai arī viņu dzīves, tāpat kā manējo, izvēlējās liktenis? Mājsaimniece, kas sapņoja kļūt par modeli, bankas ierēdnis, kas gribēja būt mūziķis, zobārsts, kurš slepus bija uzrakstījis grāmatu un gribēja nodoties literatūrai, meitene, kas ar lielāko prieku strādātu televīzijā, bet spēja atrast vienīgi kasieres darbu lielveikalā.

Paulu Koelju par mīlestību un izmisumu


Kāds rakstnieks bija teicis, ka cilvēku nespējot mainīt ne laiks, ne zināšanas un tikai mīlestība varot likt šo to pārdomāt. Muļķības! Tas, kurš to rakstījis, pazinis tikai vienu monētas pusi.
Tiesa, mīlestība vienmēr spējusi pārvērst cilvēka dzīvi līdz nepazīšanai. Bet šai monētai bija arī otra puse, un tā cilvēka dzīvi spēja pilnībā izsist no sliedēm. To sauca par izmisumu. Iespējams, ka mīlestība liek kādam mainīties, bet izmisums to paveic daudz ātrāk.



atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā