Ja tu esi atradis kaut ko tādu, kas veidots no tīras vielas, laiks to nesabojās. Un tu varēsi atgriezties, kas vien vēlēsies. Bet, ja tas, ko tu atradi, ir bijis tikai gaismas zibsnis, zvaigznes uzliesmojums, atgriežoties tu nesastapsi neko.

Jūs bijāt paradīzē, bet to nepazināt. Diemžēl tā notiek ar lielāko daļu cilvēku. Tie sameklē ciešanas pat visjaukākajās vietās, jo iedomājas, ka nav pelnījuši laimi.

Kritiens no ceturtā stāva ir tik pat sāpīgs kā no simtā, un ja jau man jākrīt, tad lai tas ir no cienījama augstuma.

Raudi, dusmojies vai raizējies kā visi normāli cilvēki, tikai neaizmirsti, ka tur, augšā, tavs gars smejas par visām šīm nebūšanām.

Palieciet jukuši, bet uzvedieties kā normāli ļaudis. Riskējiet būt atšķirīgi, bet mācieties nepievērst sev uzmanību. Ļaujiet izpausties savam patiesajam ‘Es’. Kas ir patiesais Es? Tas ir tas, kas tu esi, nevis tas, par ko tevi pataisa citi.

Ja es nedomātu par mīlestību, es nebūtu nekas.

Un ziņa ir šāda: tu mirsi. Rīt vai pēc desmit gadiem, bet agri vai vēlu tu mirsi. Kaut arī tu tam nepiekristu. Kaut arī tev būtu citi nodomi.
Tāpēc labi apdomā, ko grasies darīt šodien. Un ko gribi darīt rīt un visā atlikušajā dzīvē.

Mīlestība ir vienas vienīgas lamatas. Kad tai iegribas mūs pārņemt, tā rāda vienīgi savu gaišo pusi, liedzot saskatīt šīs gaismas mestās ēnas.

Ikviena meklēšana sākas ar iesācēja veiksmi. Un ikviena meklēšana beidzas ar uzvarētāja bargu pārbaudi.

Cilvēka izaugsmei allaž ir noteikta cena, un viņa to maksāja, neko nenožēlodama.

Aizmirsti, ko tev mācīja par zvaigznēm, un tās atkal pārvērtīsies par eņģeļiem, par bērniem, par visu, kam vēlies šajā brīdī ticēt. Tāpēc tu nekļūsi muļķāks, nē, galu galā tā ir tikai spēle – spēle, kas bagātina dzīvi.

Bet mīlestība nesniedz laimi un nekad nav sniegusi. Gluži otrādi, mīlestība – tas ir pastāvīgs nemiers, kaujas lauks, negulētas naktis, kurās tu nepārtraukti uzdod jautājumu, vai esi rīkojies pareizi. Īsta mīlestība sastāv no sakāpinātas jūsmas un agonijas.

Mīlestība ir pietiekams attaisnojums jebkurai eksistencei.

(..) negaiss, tas kaut ko sagrauj. Un tajā pašā laikā aplej laukus, un debesu gudrība reizē ar lietu nonāk uz zemes. Un, tāpat kā jebkurš negaiss, arī šis pāries. Un, jo stiprāks neigaiss, jo ātrāk pāriet.

Vientulība kļūst stiprāka, ja tai pretojas, un vājāka – ja tai vienkārši nepievērš uzmanību.