Parīzes Dievmātes katedrāle (grāmata)

February 13, 2014

Viktors Igo par ciešanām un prieku

Ak vai, kas gan esam mēs, nožēlojami filozofi, kāda armijas virspavēlnieka priekšā? Tas pats, kas kāpostu un redīsu dobe salīdzinājumā ar Luvras dārziem. Bet kāda […]
February 13, 2014

Viktors Igo par mīlestību

Mīlestība ir līdzīga kokam: tā aug pati no sevis, laiž dziļi saknes visā mūsu būtnē un joprojām zaļo, kad sirds jau ir salauzta. Neizskaidrojamākais turklāt […]
February 13, 2014

Viktors Igo par mīlestību

Nespēdams no tā nekādi atbrīvoties, vienmēr dzirdēdams tavu dziesmu dūcam ausīs, vienmēr redzēdams tavas kājas dejojam uz lūgšanu grāmatas, miegā aizvien juzdams, kā tava miesa […]
February 13, 2014

Viktors Igo par mīlestību

Taču viskvēlāk Kvazimodo savā dzimtajā katedrālē mīlēja zvanus, tie atmodināja viņa dvēseli, lika izplest kroplos spārnus, tik nožēlojami sasaistītus šaurajā alā, un dažbrīd darīja viņu […]
February 13, 2014

Viktors Igo par cilvēku un vērtībām

Jaunākais brālītis, šis bez mātes un tēva palikušais mazais bērniņš, kas tik pēkšņi kā no debesīm bija iekritis Kloda rokās, viņu pilnīgi pārvērta. Viņš pēkšņi […]
February 13, 2014

Viktors Igo par draudzību

Vai jūs zināt, kas ir draudzība? Tas nozīmē būt brālim un māsai, būt divām dvēselēm, kas saskaras, nesaplūstot kopā, būt vienas rokas diviem pirkstiem.
February 13, 2013

Viktors Igo par ciešanām un prieku

Ak vai, kas gan esam mēs, nožēlojami filozofi, kāda armijas virspavēlnieka priekšā? Tas pats, kas kāpostu un redīsu dobe salīdzinājumā ar Luvras dārziem. Bet kāda […]
February 13, 2013

Viktors Igo par apsēstību

Kad cilvēku pārņēmusi viena vienīga doma, viņš to atrod it visā.
February 13, 2013

Viktors Igo par ciešanām un prieku

Pārmērīgas ciešanas, tāpat kā pārmērīgs prieks, izraisa spēcīgas jūtas, kas nemēdz būt ilgstošas. Cilvēka sirds nespēj palikt ilgi galējībās.
Piesakies jaunumiem