tikainesakinevienam.lv

Onorē de Balzaks (Honoré de Balzac)


Onorē de Balzaks (dzimis 1799. gada 20. maijā, miris 1850. gada 18. augustā) bija franču romānu rakstnieks un dramaturgs. Viņa magnus opus sastāv gandrīz no 100 romāniem un lugām, kurus kopumā dēvē par “Cilvēcisko komēdiju” (La Comédie humaine), kurā attēlota Francijas sabiedrība Restaurācijas (1815-1830) un Jūlija monarhijas (1830-1848) laikā, tas ir, pēc Napoleona Bonaparta valdīšanas laika, kas bedzās 1815. gadā. Balzaks kopā ar Gistavu Flobēru tiek dēvēti par reālisma literatūras tēviem.




Onorē de Balzaks par kafiju


Pietiek nobaudīt tasīti aromātiskas melnas kafijas, un vienā mirklī viss uzliesmo, domas šaudās pa galvu kā lielas armijas bataljoni kaujas laukā.

Onorē de Balzaks par mīlestību


Jo vairāk kāds vērtē, jo mazāk tas mīl.

Onorē de Balzaks par māti un piedošanu


Mātes sirds – bezdibenis, kura dziļumos vienmēr atradīsies piedošana.

Onorē de Balzaks par mīlestību


Mīlestība nekad neskatās pēc dzimšanas apliecības; neviens nemīl sievieti tāpēc, ka viņai ir tik vai tik gadu, ka viņa ir skaista vai neglīta, stulba vai gudra: sievieti mīl tāpēc, ka mīl.

Onorē de Balzaks par labo


Kad iedegas gaisma, to bieži vien cenšas nodzēst, uzskatot par ugunsgrēku.

Onorē de Balzaks par grāmatām


Grāmata spēj dzīvot tikai tad, ja tās gars tiecas pretī nākotnei.

Onorē de Balzaks par mīlestību


Mīlestība iziet cauri bezgalīgām pārvērtībām līdz, uz visiem laikiem saplūdusi ar mūsu dzīvi, nekad vairs neizdzēš savu liesmaino krāsu.

Onorē de Balzaks par mīlestību


Mīlestība bīstas vai uzjautrinās par visu, tā visur atrod jēgu, visā saskatot laimes vai nelaimes paredzējumu.


1 lapa no 212

atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā