Mīlestība ir tad, kad mīl viens otru mamma, tētis, brāļi, māsas, vecmammas un opīši. Un visi dod bučas.

Mīlestība ir kā samtains, raibs taurenītis, jo tā sastāv no ļoti daudziem, dažādiem, krāsainiem raibumiņiem. No maiguma, mīļuma, jautrības, izpalīdzības, saticības, cieņas, kopīgiem priekiem un bēdām.

Mīlestība ir tad, kad bučas apdedzina.

Mīlestība piedod visu – arī apzīmētas sienas un sasistas krūzes.

Mīlestība ir tad, kad sasitos un mamma mani sabučo!

Kas uzvar, ja sanāk kopā naids un mīlestība? “Mīlestība uzvar naidu.”

Mīlestība ir visur. Naids nav visur, tas ir dažās vietās….. Mīlestība ir stipra labā veidā. Naids ir stiprs sliktā veidā.

Mīlestiba ir tāda, ka tev tiešām tiešām tiešām kāds patīk.

- Kāpēc cilvēki staigā sadevušies rokās?
- “Viņi tikai trenējas tam, lai kādu dienu noietu pa aili un veiktu svēto saderināšanos.”

Mīlestība ir pati svarīgākā lieta pasaulē, bet beisbols arī ir diezgan labs.

Mīlestība tevi atradīs pat tad, ja tu mēģināsi no tās slēpties. Es mēģinu no tās slēpties kopš 5 gadiem, bet meitenes tāpat mani atrod.

Tev tiešām nevajadzētu teikt “Es Tevi mīlu”, ja tu tā nedomā. Bet ja tu tā domā, tev tas ir jāsaka daudz. Cilvēki aizmirst.

Kad tu mīli kādu, tad tavas skropstas veras vaļā un ciet un mazas zvaigznītes nāk no tevis.

Es zinu, ka mana vecākā māsa mani mīl, jo viņa man atdod visas savas vecās drābas un viņai jāpērk sev jaunas.