tikainesakinevienam.lv

Mazais princis (grāmata)


“Mazais princis” ir franču rakstnieka un lidotāja Antuāna de Sent-Ekziperī (1900—1944) vislabāk pazīstamā grāmata. Autors to uzrakstīja 1943. gadā, dzīvojot Ņujorkā, ASV. Grāmatu Sent-Ekziperī ir ilustrējis pats, un veltījis to savam draugam Leonam Vertam.




Antuāns de Sent-Ekziperī par cilvēkiem, aizņemtību un draugiem

Cilvēkiem vairs nav laika neko iepazīt. Viņi nopērk pie tirgotāja jau visu gatavu. Bet, tā kā nav tirgotāju, kas pārdotu draugus, tad cilvēkiem vairs nav draugu.



Antuāns de Sent-Ekziperī par mīlestību

Ja tu mīli kādu puķi, kas atrodas uz zvaigznes, tad ir tik jauki naktī raudzīties debesīs. Visas zvaigznes šķiet ziedam.



Antuāns de Sent-Ekziperī par draudzību

…ja tu mani pieradināsi, mēs būsim viens otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaulē. Es būšu tev vienīgā visā pasaulē…



Antuāns de Sent-Ekziperī par pašvērtējumu

Visgrūtāk ir tiesāt pašam sevi.



Antuāns de Sent-Ekziperī par laimi

– Labdien, – sacīja mazais princis.
– Labdien, – atņēma pārmijnieks.
– Ko Tu še dari? – vaicāja mazais princis.
– Es šķiroju ceļotājus pa tūkstošiem, – sacīja pārmijnieks. – Es nosūtu vilcienus, kas tos aizved gan pa labi, gan pa kreisi.
Un dārdēdams garām aizjoņoja kāds apgaismots ātrvilciens, tā, ka pārmijnieka būdiņa nodrebēja vien.
– Cik ļoti viņi steidzas, – mazais princis brīnījās. – Ko viņi meklē?
– Pat lokomotīves vadītājs to nezina, – atteica pārmijnieks.
Un pretējā virzienā aizbrāza otrs apgaismots ātrvilciens.
– Vai viņi jau atgriežas? – jautāja mazais princis.
– Tie nav tie paši, – sacīja pārmijnieks. – Tā ir maiņa no citurienes.
– Vai tad tur, kur viņi bija, viņiem klājās slikti?
– Labi ir tur, kur mēs neesam, – atteica pārmijnieks.
Un aizdārdēja trešais apgaismotais ātrvilciens.
– Vai viņi dzenas pakaļ pirmajiem ceļotājiem? – vaicāja mazais princis
– Viņi nedzenas pakaļ nekam, – atteica pārmijnieks. – Viņi vagonos vai nu guļ, vai žāvājas. Vienīgi bērni piespieduši deguntiņus pie logu rūtīm.
– Vienīgi bērni zina, ko viņi meklē, – ieteicās mazais princis. Viņi ziedo savu laiku lupatu lellei, un tā viņiem kļūst tuva, bet, ja viņiem to atņem, viņi raud…
– Viņi ir laimīgi, – noteica pārmijnieks.



Antuāns de Sent-Ekziperī par vērtībām

– Es pastāstīju jums tik sīki par asteroīdu B612 un atklāju jums tā numuru vienīgi pieaugušo dēļ. Viņiem patīk skaitļi. Kad jūs viņiem stāstat par kādu jaunu draugu, viņi nekad nepajautās pašu svarīgāko. Viņi nekad jums nevaicās: “Kāda draugam balss? Kādas rotaļas viņam labāk patīk? Vai viņš kolekcionē tauriņus?” Viņi jautā: “Cik viņam gadu? Cik viņam brāļu? Cik viņš sver? Cik nopelna viņa tēvs?” Un tikai tad viņiem liekas, ka viņi to pazīst. Ja jūs sakāt pieaugušajiem: “Es redzēju kādu skaistu, rožainu ķieģeļu māju ar ģenārijām uz palodzēm un baložiem uz jumta…” – viņi nespēj iztēloties šo māju. Viņiem ir jāsaka: “Es redzēju māju, kas maksā simttūkstoš franku.” Tad viņi izsauksies: “Cik skaisti!”



Antuāns de Sent-Ekziperī par bagātību

(..) cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā paša dārzā … un neatrod to, ko meklē. (..) Un tomēr to, ko viņi meklē, var atrast vienā pašā rozē vai ūdens lāsē …





atbalstīt projektu





jaunākie komentāri