Lisabonas nakts (grāmata)
|
Ērihs Marija Remarks par cilvēkiem
Un kas mums īstenībā pieder? Kam tik daudz uztraukties par lietām, kuras labākajā gadījumā dotas mums tikai uz zināmu laiku; un kam tik daudz prātot par to, kuram mīļotais cilvēks vairāk vai mazāk piederējis, ja iluzorais vārds „piederēt” nenozīmē neko vairāk kā — apskaut tukšu gaisu? |
|
Ērihs Marija Remarks par dzīvi
Vasara ir īsa, un dzīve ir īsa — bet kas dara to īsu? Tas, ka mēs zinām, cik īss ir cilvēka mūžs. Vai kaķi tur laukā zina, ka dzīve ir īsa? Vai putns to zina? Un tauriņš? Viņi domā to mūžīgu. Neviens viņiem nav noteicis mūža ilgumu! Kādēļ tas pateikts mums? |
|
Ērihs Marija Remarks par atmiņām
Vai tas ir zaudēts, ko tu reiz esi izjutis un glabā savā apziņā? Vai tad pilsēta vairs neatrodas te, ja jūs to atstājat? Vai tā nedzīvotu jūsos, ja arī tiktu sagrauta? |
|
Ērihs Marija Remarks par brīnumiem un laimi
Brīnums, kad mēs to piedzīvojam, nav nekad pilnīgs, vienīgi atmiņas to dara tādu, un, kad laime mirusi, tā taču vairs nevar mainīties un kļūt par vilšanos. Tā joprojām paliek pilnīga. |
|
Ērihs Marija Remarks par cilvēkiem un vēlmēm
Bet vai to nevēlas ikviens? Paturēt to, kas nav vairs paturams? Un pamest to, kas no mums neatstājas? |
|
Ērihs Marija Remarks par brīnumiem
Nekad nav bijis tik daudz ticības brīnumam kā mūsu laikā, kad nekādi brīnumi vairs nenotiek. |
