tikainesakinevienam.lv

Ļevs Tolstojs (Лев Толстой)


Ļevs Tolstojs (dzimis 1828. gada 9. septembrī, miris 1910. gada 20. novembrī) bija krievu rakstnieks, pedagogs un domātājs. Dzimis Jasnaja Poļanas muižā (Tulas guberņā). Studējis Kazaņas Universitātē (1844—1847). Piedalījies Kaukāza un Krimas karā (1851—1855) un šajā laikā uzsācis savu literāro darbību.




Ļevs Tolstojs par mīlestību


Viss, ko es saprotu šajā pasaulē, ir tikai pateicoties tam, ka es mīlu.

Ļevs Tolstojs par bērniem


Nemirstība, protams, nepilnīga, īstenojas, nešaubīgi, pēcnācējos.

Ļevs Tolstojs par vientulību


Ja tev traucē cilvēki, tad tev nav vērts dzīvot. Aiziet no cilvēkiem – tā ir pašnāvība.

Ļevs Tolstojs par solījumiem un darbiem


Netici vārdiem – ne saviem, ne citu, ticiet tikai darbiem – saviem un citu.

Ļevs Tolstojs par laimi un nelaimi


Gan laime, gan nelaime ir vienlīdz derīgas, ja uz tām palūkojamies kā uz dvēseles pārbaudījumu.

Ļevs Tolstojs par slinkumu


Tam, kurš neko nedara, vienmēr ir daudz palīgu.

Ļevs Tolstojs par draugu un ienaidnieku


Bailīgs, gļēvs draugs ir bīstamāks nekā ienaidnieks, tāpēc, ka pret ienaidniekiem tu esi piesardzīgs, turpretī uz draugu – paļaujies.

Ļevs Tolstojs par atriebību


Ja senatnē cilvēki gribēja nogalināt lāci, viņi paņēma smagu baļķi un pakarināja to virs medus poda. Lai tiktu pie medus, lācis baļķi pagrūda malā. Baļķis iešūpojās un atpakaļceļā uzgrūdās lācim virsū. Tas lāci nokaitināja un viņš baļķi grūda prom aizvien stiprāk, savukārt baļķis sita lāci aizvien stiprāk. Tas turpinājās līdz baļķis nogalināja lāci. Cilvēki rīkojas tieši tāpat, kad viens otram ļaunu atmaksā ar ļaunu. Vai cilvēki nespēj būt gudrāki par lāčiem?



atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā